Nav iespējams noliegt faktu, ka vēji vienmēr neizbēgami ietekmējuši cilvēku civilizāciju. Tie radījuši mitoloģiskus priekšstatus, zināmā mērā arī noteikuši konkrētu vēsturisko notikumu gaitu, tirdzniecību, kultūras attīstību, radījuši vai pilnībā sabojājuši apstākļus atpūtai, nesuši gan svētību, gan arī postu un nelaimi. Un tie mēdz būt dažādi, arī tādi, kas brāžas pasaulei pāri (cauri, apkārt, garām un tā tālāk) neticami lielā ātrumā.

Uzvarošās vēja plūsmas

Senajās japāņu hronikās plaši aprakstīts kāds tā arī nenoticis mongoļu–ķīniešu hana Hubilaja armijas iebrukums, kas bija iecerēts un faktiski jau pat uzsākts 1291. gada maijā. Iekarotāju karaspēka ierindā esot bijis līdz pat 100 000 karotāju, un japāņu imperators vairāk nekā labi sapratis: tik milzīgam spēkam viņa tauta nespēs ilgi pretoties. Tāpēc, izplatoties ziņai par ienaidnieka tuvošanos, visos Japānas dievnamos acumirklī sākusies visaptveroša fatālā lūgšanās, kas, kā vēstī leģendas, brīnumainā kārtā patiešām debesīs esot arī uzklausīta. Proti, pēkšņi pāri jūrai brāzies nevaldāms taifūns, kas visus mongoļu–ķīniešu eskadras kuģus izmētājis jūrā gluži kā sērkociņu kastītes, un tādējādi paglābis Japānu no drošas sagrāves un paverdzināšanas. Vēstīts, ka japāņu hronikās šis taifūns nodēvēts par “kamikadzi”, kas tulkojumā nozīmē “dievišķais vējš”.