Pirms kādas ziņas ielāgošanas teju vai obligātā kārtā esot nepieciešams pašam pagūglēt tīmekļa dzīlēs, jo tas esot vislabākais veids, kā norobežot sevi no maldīgas informācijas. Taču jaunākie sociologu pētījumi esot devuši iemeslu ļoti nopietni apšaubīt šo ideju.

Eksperimentos esot noskaidrots, ka meklējumi tīmeklī nolūkā pārliecināties par kādu faktu atbilstību realitātei patiesībā nevis samazina, bet gan tieši palielina cilvēku ticēšanu neuzticamiem vēstījumiem. Šādu patstāvīgo meklējumu rezultāts mēdz pat jo sevišķi vest maldināšanā, ja meklētājā ievadīts kādas apšaubāmas ziņas nosaukums, fragments vai tīmekļa adrese. Tāda par “slinko meklējumu” dēvētā darbība ar lielu iespējamību meklētāju ieved “informācijas tukšumos” jeb tajos informatīvās telpas apgabalos, kur pilnībā uzticamu datu praktiski nav nemaz.

Katrā ziņā apšaubāmas informācijas blīvums mūsdienu pasaulē kļuvis par ļoti nopietnu problēmu. Sociologi, politologi un psihologi krietni nopūlējušies nolūkā izprast šīs nelaimes iemeslus un apjēgt, vai ar to vispār būtu iespējams arī kaut kā cīnīties. Visbiežāk uzmanības centrā nonāk tieši sociālie tīkli, kas kļuvuši par galveno apšaubāmas informācijas inkubatoru un izplatītāju. Piemēram, jau 2018. gadā speciālā pētījumā konstatēts pilnībā zinātniski pamatots fakts: viltus ziņas sociālajos tīklos izplatās ātrāk un sasniedz lielāku auditoriju nekā tās, kuras varētu uzskatīt par patiesām.