12.7 °C
Kas un kā izgatavoja Lieldienu salas statujas?
Lieldienu sala ar saviem noslēpumiem jau sen nodarbinājusi pētnieku prātus praktiski visā pasaulē: jau ar to vien, ka salīdzinoši neliela izolēta sabiedrība neizprotamā veidā spējusi izgatavot vairāk nekā tūkstoti gigantisku akmens statuju moai, iztiekot, kā šķiet, bez jebkādas centralizētas uzraudzības, virsvadības jeb varas. 2025. gada visjaunākais pētījums, kas balstīts detalizētā Lieldienu salas galvenā karjera Rano Raraku 3D modelī, beidzot sniedzis visas atbildes.
Ar dronu palīdzību pētnieki uzņēma vismaz 11 tūkstošus attēlu un izveidoja pirmo pilnvērtīgo šo akmeņlauztuvju digitālo karti, tādējādi konstatējot aptuveni 30 neatkarīgas “darbnīcas”, kas izmētātas pa krātera nogāzēm, un katrai ir savu īpašo apstrādes metožu pēdas. Pētījuma autori pauda, ka šis fakts skaidri apliecinot: statuju izgatavošana nav bijusi pakļauta absolūti nekādai kontrolei – ne vadoņa, ne priestera varai. Tas bijis pilnībā decentralizēts process, kad dažādi klani katrs atsevišķi un vienlaikus paralēli ar citiem izkala savus moai, maksimāli pielāgojoties vietējiem apstākļiem.
Turklāt tas arī pietiekami labi salāgojas ar etnogrāfiskajiem datiem, kas Rapanujas sabiedrību apraksta kā savstarpēji konkurējošas radnieciskas grupas, kā arī ar citām arheoloģiskajām liecībām, piemēram, ar to, ka vislielāko statuju transportēšanai un uzstādīšanai bija vajadzīga vismaz 15–50 cilvēku līdzdalība. Tādējādi kļuvis skaidrs, ka salas monumentālisms ir ļoti sarežģītas horizontālā sociālā tīkla kooperācijas rezultāts. Saglabājot savu autonomiju un nepārejoši savstarpēji konkurējot, klani ievēroja vispārējus kultūras kanonus, kas tad arī noveda pie moai stilistiskās vienotības, iztiekot bez jebkādām varas struktūru tā dēvētajām “norādēm no augšas”. Stereotips par to, ka pagātnē jebkāda grandioza būvniecība obligāti pieprasīja arī centralizētu valsti ar despotisku varu, tagad skaitās likvidēts.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Kas un kā izgatavoja Lieldienu salas statujas?
Lieldienu sala ar saviem noslēpumiem jau sen nodarbinājusi pētnieku prātus praktiski visā pasaulē: jau ar to vien, ka salīdzinoši neliela izolēta sabiedrība neizprotamā veidā spējusi izgatavot vairāk nekā tūkstoti gigantisku akmens statuju moai, iztiekot, kā šķiet, bez jebkādas centralizētas uzraudzības, virsvadības jeb varas. 2025. gada visjaunākais pētījums, kas balstīts detalizētā Lieldienu salas galvenā karjera Rano Raraku 3D modelī, beidzot sniedzis visas atbildes.
Ar dronu palīdzību pētnieki uzņēma vismaz 11 tūkstošus attēlu un izveidoja pirmo pilnvērtīgo šo akmeņlauztuvju digitālo karti, tādējādi konstatējot aptuveni 30 neatkarīgas “darbnīcas”, kas izmētātas pa krātera nogāzēm, un katrai ir savu īpašo apstrādes metožu pēdas. Pētījuma autori pauda, ka šis fakts skaidri apliecinot: statuju izgatavošana nav bijusi pakļauta absolūti nekādai kontrolei – ne vadoņa, ne priestera varai. Tas bijis pilnībā decentralizēts process, kad dažādi klani katrs atsevišķi un vienlaikus paralēli ar citiem izkala savus moai, maksimāli pielāgojoties vietējiem apstākļiem.
Turklāt tas arī pietiekami labi salāgojas ar etnogrāfiskajiem datiem, kas Rapanujas sabiedrību apraksta kā savstarpēji konkurējošas radnieciskas grupas, kā arī ar citām arheoloģiskajām liecībām, piemēram, ar to, ka vislielāko statuju transportēšanai un uzstādīšanai bija vajadzīga vismaz 15–50 cilvēku līdzdalība. Tādējādi kļuvis skaidrs, ka salas monumentālisms ir ļoti sarežģītas horizontālā sociālā tīkla kooperācijas rezultāts. Saglabājot savu autonomiju un nepārejoši savstarpēji konkurējot, klani ievēroja vispārējus kultūras kanonus, kas tad arī noveda pie moai stilistiskās vienotības, iztiekot bez jebkādām varas struktūru tā dēvētajām “norādēm no augšas”. Stereotips par to, ka pagātnē jebkāda grandioza būvniecība obligāti pieprasīja arī centralizētu valsti ar despotisku varu, tagad skaitās likvidēts.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
