13 °C
Krievu, angļu, indiešu senči
Var gluži droši apgalvot, ka vismaz puse cilvēces runā indoeiropiešu valodās – no angļu un krievu līdz hindi un grieķu. Saistībā ar to ilgus gadus saglabājās noslēpums: kur un kad radusies šī valodu saime? 2025. gadā izdevumā Nature publicētais materiāls pārliecinoši pierādījis, ka šī aizvēsturiskā pirmdzimtene atradusies mūsdienu Krievijas teritorijā, un par pirmajiem tās nesējiem kļuvušas tautas, kas pirms 6000–6400 gadu dzīvojušas aptuveni virzienā uz ziemeļiem no Melnās jūras. Tā nav bijusi kāda “tīrā” cilts, bet gan dinamisks vēlīnā akmens laikmeta “kausēšanas katls”, kurā sajaucās mednieki–vācēji no ziemeļiem un zemkopji no Kaukāza priekškalnes. Un tagad vismaz 400 seno genomu ģenētiskā analīze uzrādīja, ka no šīs sajaukšanās aptuveni 4400 gadus pirms mūsu ēras radās populācija, kuru pētnieki nodēvējuši par CLV. Tieši no tās tad arī izveidojušies slavenie bedrīšu kultūras pārstāvji – Eirāzijas stepju lopkopji, kuri pirms aptuveni 3300 gadiem pirms mūsu ēras apguvuši riteņu pajūgus un uzsākuši ekspansiju pa visu zemeslodi.
Šķiet interesanti, ka indoeiropiešu valoda, visticamāk, radusies agrāk par bedrīšu kultūras pārstāvjiem. Viens CLV atzars cauri Kaukāzam migrējis uz Anatoliju, liekot pamatus hetu valodai, bet cits atzars, sajaucoties ar vietējiem medniekiem–vācējiem, radījis šo leģendāro bedrīšu kultūru, kuras gēni un valoda vēlāk strauji izplatījās visā Eirāzijā. Šis atklājums pilnībā apgāž visus vecos rasistiskos mītus par tā dēvētajiem “tīrajiem āriešiem”, uzzīmējot krietni vien sarežģītāku ainu: indoeiropiešu valodas radušās dažādu tautu grupu kontakta zonās, savukārt to globālās izplatības sekmes saistītas ar demogrāfisko sprādzienu, ko piedzīvojusi kāda neliela, teju vai pilnībā izzudusi populācija, kas spēja pārciest krīzi un, apgūstot jaunās tehnoloģijas, ievērojami mainīja visu pasauli.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Krievu, angļu, indiešu senči
Var gluži droši apgalvot, ka vismaz puse cilvēces runā indoeiropiešu valodās – no angļu un krievu līdz hindi un grieķu. Saistībā ar to ilgus gadus saglabājās noslēpums: kur un kad radusies šī valodu saime? 2025. gadā izdevumā Nature publicētais materiāls pārliecinoši pierādījis, ka šī aizvēsturiskā pirmdzimtene atradusies mūsdienu Krievijas teritorijā, un par pirmajiem tās nesējiem kļuvušas tautas, kas pirms 6000–6400 gadu dzīvojušas aptuveni virzienā uz ziemeļiem no Melnās jūras. Tā nav bijusi kāda “tīrā” cilts, bet gan dinamisks vēlīnā akmens laikmeta “kausēšanas katls”, kurā sajaucās mednieki–vācēji no ziemeļiem un zemkopji no Kaukāza priekškalnes. Un tagad vismaz 400 seno genomu ģenētiskā analīze uzrādīja, ka no šīs sajaukšanās aptuveni 4400 gadus pirms mūsu ēras radās populācija, kuru pētnieki nodēvējuši par CLV. Tieši no tās tad arī izveidojušies slavenie bedrīšu kultūras pārstāvji – Eirāzijas stepju lopkopji, kuri pirms aptuveni 3300 gadiem pirms mūsu ēras apguvuši riteņu pajūgus un uzsākuši ekspansiju pa visu zemeslodi.
Šķiet interesanti, ka indoeiropiešu valoda, visticamāk, radusies agrāk par bedrīšu kultūras pārstāvjiem. Viens CLV atzars cauri Kaukāzam migrējis uz Anatoliju, liekot pamatus hetu valodai, bet cits atzars, sajaucoties ar vietējiem medniekiem–vācējiem, radījis šo leģendāro bedrīšu kultūru, kuras gēni un valoda vēlāk strauji izplatījās visā Eirāzijā. Šis atklājums pilnībā apgāž visus vecos rasistiskos mītus par tā dēvētajiem “tīrajiem āriešiem”, uzzīmējot krietni vien sarežģītāku ainu: indoeiropiešu valodas radušās dažādu tautu grupu kontakta zonās, savukārt to globālās izplatības sekmes saistītas ar demogrāfisko sprādzienu, ko piedzīvojusi kāda neliela, teju vai pilnībā izzudusi populācija, kas spēja pārciest krīzi un, apgūstot jaunās tehnoloģijas, ievērojami mainīja visu pasauli.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
