Pagājušā gadsimta 60. gados kāds kalifornietis lūdza vietējai varai atļauju nocirst kādu pie savas mājas augošu vecu koku, kam ierēdņi ātri vien piekrita. Taču pēc tam, kad intereses pēc saskaitīja nocirstās priedes gadu apļus, izrādījās, ka tā šajā pasaulē lepni augusi... 4862 gadus. Tā gadās, kā teiktu Kurts Vonnegūts.

Kalifornijas sirmās priedes

Turpat ASV Kalifornijas kalnos aptuveni 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa plešas viens no patlaban pasaulē visvecākajiem mežiem, un to veido tieši priedes. Turklāt tās tur aug ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos: ultravioletais starojums, aukstums, vēji un tamlīdzīgi. Ilgajos savas dzīves gados tās izstrādājušas kolosālu imunitāti pret visa veida slimībām. Par meža patriarhu uzskata koku, kuram pat piešķirts vārds – Mafusails, un tam ir aptuveni 4700 gadu. Šo pārsteigumu pirmo reizi atklāja 1953. gadā, un pēc attiecīgās piemājas priedes nozāģēšanas tas tagad kļuvis par pasaulē visvecāko vēl augošo koku.

Palestīnas ozols

Netālu no Palestīnas senās pilsētas Hevronas aug triju reliģiju svētais koks – Mamrijas ozols (to vēl dēvē arī par Palestīnas ozolu vai Ābrama ozolu). Atbilstoši kristiešu Bībelē ierakstītajam, līdzās tieši šim kokam Ābramu pēkšņi skārusi senebreju dieva “nosūtītā” atklāsme par tā dēvētās Svētās trīsvienības konstrukciju. Kam tas šķiet svarīgi, tas lai piemin šo “atklāsmi”, bet zinātne pauž, ka šim kokam arī var būt aptuveni 4800, ja pat ne visi 5000 gadu! Pēdējo reizi kaut vai viena zaļa lapiņa kokā redzēta gan tikai 1996. gadā, un viss liecina, ka apmāto svētceļotāju straumes stipri vien tuvina ilgdzīvotāja beigu iznākumu, jo katrs jau, protams, paņem līdzi arī pa zariņam vai mizas gabaliņam. Taču drīz konstatēja, ka pašā jau teju vai izkaltušā stumbra apakšdaļā izdīdzis jauns zara dzinums.