Ne gluži visi cilvēki sajūsminās par mākslīgā intelekta (MI) uzsākto uzvaras gājienu. Vēl burtiski pirms gada vairākums vienkārši pasmējās par mašīnu spējām pilnībā atveidot, piemēram, cilvēka rokas, taču šodien vairs nevienu nepārsteidz to veidotie pilnvērtīgie videoklipi. Tas vedina domāt, ka vēl pēc gada šajā pasaulē vairs nebūs vietas pat Holivudas brīnumu taisītājiem...

I

Vairs nav šaubu, ka burtiski vistuvākajā nākotnē teju 90% cilvēku sevi apjautīs MI veidotā pasaulē (mūzika, attēli, kino, grāmatas, informācija), turklāt jutīsies tur visnotaļ ērti. Un, ja vēl tam pievieno Marka Zakerberga piedāvātās multivisuma virtuālās acenes, faktiski var pilnā mērā saukt: “Labdien, matrica!” Faktiski jau tagad, tieši šajā pašā acumirklī...

Paši MI radītāji un propagandisti jau spiesti brīdināt (visticamāk, ne gluži labprātīgi) cilvēci par tai draudošajām briesmām. Tas ir vairāk nekā acīmredzams, un tas slēpjas pašas cilvēces radītajā MI, kas izceļas ar gluži reālu spēju acumirklī pārstrādāt tonnām dažādas cilvēku saražotas informācijas, vienlaikus uz tā bāzes strauji pašizglītojoties un pašpilnveidojoties. Ko gan var gribēt no šādi “apmācīta” MI, ja attiecīgo informatīvo bāzi veido visu pasaules miljardu iedzīvotāju atstātās informācijas pēdas, kas, kā to labi var apjēgt, nav gluži tas pats, ko uzradījis Leonardo da Vinči, Nikolā Tesla vai Fjodors Dostojevskis?