Dažkārt galvas sāpēšanai pietiek burtiski tikai ar vienu “veselīga” vīna glāzi, turklāt runa tieši par sarkanvīnu.

Varētu šķist, ka mūsdienās jau praktiski nevienam nav noslēpums, kāpēc no alkohola lietošanas mēdz sāpēt galva: etanolu cilvēka organismā ferments alkoholdehidrogenāze pārstrādā etiķaldehīdā (acetaldehīds), un, pateicoties tā toksiskajām īpašībām, cilvēki izjūt paģiras. 

Acetaldehīdu neitralizē cits ferments acetaldehīddehidrogenāze, taču jebkurā gadījumā ir tā – ja iedzerts pārmēru daudz spirtoto dzērienu, pastāv risks pārsniegt savas “pārstrādāšanas jaudas”, un tad lielās mokās gaidīt, kad acetaldehīddehidrogenāze tiks galā ar lieko etiķaldehīdu. Vienkārši un saprotami, vai ne?

Taču gluži nesen pētnieki vēstījuši nevis par tradicionālajām paģirām, bet gan par to, ka dažkārt galvas sāpēšanai pietiek burtiski tikai ar vienu “veselīga” vīna glāzi, turklāt runa tieši par sarkanvīnu. Galva sāk sāpēt faktiski jau uzreiz. Pētnieki pauduši, ka šajā gadījumā tiešais iemesls ir tas pats acetaldehīds, tikai tam kaut kas traucē ātri sašķelties. Un šis “kaut kas” esot viela kvercetīns, kas vīnā esot ļoti lielā daudzumā. Kvercetīns attiecināms uz flavanoliem, savukārt tie ir flavanoīdu apakšgrupa, nu un flavanoīdi ir augu izcelsmes polifenolu viena no daudzveidībām. Gan par polifenoliem, gan par flavanoliem dzirdēts pietiekami daudz labu atsauksmju: tie palīdz sadedzināt taukus, tie kalpo kā labi antioksidanti, tie stimulē imunitātes pretvēža īpašības, tie bremzē sirds asinsvadu slimības un tā tālāk. Polifenoli sastopami dažādos augos, no kuriem dažos to ir vairāk, citos mazāk, un šeit daudz kas atkarīgs no tā, tieši par kādu polifenolu ir runa.