Iepretim izplatītajam viedoklim, izrādās, mākoņi burtiski peld nevis tāpēc, ka tie ir mazāk blīvi par gaisu, kas ir zem tiem, bet gan saistībā ar gaisa un ūdens tvaiku kustību. 

Kad gaiss pie Zemes virsmas uzkarst, tas paceļas augšup, aiznesot sev līdzi ūdens tvaikus, un šis augšupejošais gaiss ir mazāk blīvs nekā to ieskaujošais slāpeklis un skābeklis, kas attiecīgi veido spēku, kurš paceļ mākoņus augšup un notur tos, ja tā var izteikties, peldus stāvoklī. Šis princips ir līdzīgs tam, kā gaisa baloni mēdz pacelties no zemes.

Tomēr ir jautājums: kāpēc mākoņi nepaceļas bezgalīgi ilgi kā ar hēliju piepildītie gaisa baloni? Atbilde esot meklējama gaisa atdzišanā. Kad gaiss atdziest, tajā veidojas ūdens pilieni un ledus gabaliņi, kas veido tos mākoņus, kurus redzam no zemes. Šie pilieni veido tikai nelielu daļu mākoņa, taču ātri palielinās mākoņu lielā apjoma dēļ.