Maija vidū Zemi sasniedza lielākā Saules ģeomagnētiskā vētra pēdējo 20 gadu laikā. Saules aktivitāti tās skaistākajā tvērumā pēdējo nedēļu un mēnešu laikā esam varējuši novērot ziemeļblāzmas formā – daudzi Latvijas iedzīvotāji naktī no 10. uz 11. maiju pieredzēja unikālus debesskatus un sajūsmināti dalījās ar attēliem sociālajos tīklos.

Tomēr Saules aktivitāte nāk arī ar riskiem. Par šo un citiem jautājumiem runāju ar astronomu, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieku Ilgoni Vilku.

Kādreiz šķita, ka ziemeļblāzma ir Skandināvijai raksturīga parādība un Latvijā to var novērot tikai retu reizi. Bet pēdējā laikā šī parādība nav retums arī pie mums. Kāpēc tā?

I. Vilks: Pēdējos gados ziemeļblāzmu cilvēki Latvijā redz biežāk divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēkiem tagad ir daudz labākas tehnoloģijas, ar kurām ziemeļblāzmas uzņemt, nofotografēt, kā arī ar šiem uzņēmumiem momentā dalīties sociālajos tīklos. Tas ļauj šādām ziņām izplatīties uguns ātrumā.

Otrkārt, kas ir arī galvenais iemesls, – šobrīd ir Saules aktivitātes maksimums. 

Saulei vispār ir 11 gadu aktivitātes cikls. Var teikt arī – 22 gadu cikls, jo katra cikla beigās Saules magnētiskie poli samainās vietām. 

Jebkurā gadījumā cikla laikā novērojamas dažādas Saules aktivitātes parādības. Redzamākie ir uz Saules diska novērojamie melnie veidojumi. Nevis redzamajā gaismā, bet citos elektromagnētiskajos viļņos var saskatīt arī uzliesmojumus. Bieži vien notiek arī izvirdumi, un Saules daļiņu plūsmas aiziet kosmosā.

Saules aktivitātes maksimuma gados visas šīs parādības notiek biežāk, tāpēc nav brīnums, ka ziemeļblāzmas novērojamas biežāk. Tagad vasarā gaišo nakšu dēļ visdrīzāk neko īsti neredzēsim, bet rudenī, ziemā un vēl nākamgad ziemeļblāzmas redzēsim daudz.