Saistībā ar atkarību no tīmekļa un tā dēvēto tīmekļa depresiju esot jāsaprot, ka šeit joprojām ir pat vairāk nekā grūti noteikt, kur ir cēlonis un kur sekas.

Par atkarību no sociālajiem tīkliem jau sen un daudz runāts. Tiesa, nav īsti saprotams, kā gan varētu pilnībā droši noteikt: ir vai nav iestājies tieši šis atkarības veids? Pētnieki pauduši: ja raugās no tīrās psiholoģijas viedokļa, tad cilvēks, kuram atņemts atkarības priekšmets, sāk justies neglābjami slikti, un viņš nenovēršami alks dabūt atpakaļ savas atkarības priekšmetu, un, tiklīdz tāda iespēja būs nodrošināta, viņam atkal kļūs labi. 

Savukārt tajā gadījumā, ja pagarina “atturēšanos”, iestāsies vienaldzība pret to, ko iepriekš tik nevaldāmi gribējies, un šajā gadījumā daudz kas atkarīgs no tā, kā patiešām norobežot cilvēku no viņa iespējamās atkarības un kā vispār novērtēt to, kas šeit ir “slikti” un kas “labi”.

I

Pētnieku grupa aicināja aptuveni piecdesmit augstskolas studentus uz nedēļu pilnībā atteikties no sociālo tīklu lietošanas. Attiecīgos pielikumus viņu elektroniskajās ierīcēs gan speciāli nebloķēja, paļaujoties uz eksperimenta brīvprātīgo dalībnieku godīgumu un gribasspēku. Tomēr pētnieki vienalga sekoja tam, vai šie studenti eksperimenta laikā apmeklē sociālos tīklus un, ja to patiešām dara, tad cik ilgu laiku viņi tur pavada. Vienlaikus dalībniekiem visas nedēļas laikā novērtēja viņu emocionālo stāvokli.