"Izmeta kā vecu suni!" Ko raksta "Latvijas Avīzes" lasītāji

"Latvijas Avīzes" lasītāju viedokļi un jautājumi, kas izskanēja šo trešdien, zvanot žurnālistiem.

Gunārs Lauks Rīgā: "Tagad medijos izskan jautājumi – vai atlaistajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "Air Baltic" valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam maksās kompensāciju un, ja maksās, tad cik lielu. Visu laiku viņš stāstīja par grandioziem plāniem un cik viss labi, bet tajā pašā laikā prasīja atbalstu no valsts budžeta. Kādēļ lai viņam maksātu kompensāciju par valsts līdzekļu tērēšanu? Ja strādāts ar zaudējumiem, tad tā nauda ir sadedzināta gaisā. Drīzāk tur vajadzētu uzsūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un sarīkot auditu, lai pārbaudītu, kas pa šiem 13 gadiem tur sastrādāts."

Olafs Gaiķēns Mūrmuižā: "Valsts uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš" kopš 2020. gada dotācijās ir ieguldījusi vairāk nekā 120 miljonus eiro, un arī autobusu satiksme mums ir dotēta. Kur ir sacīts, ka aviokompānijai jāstrādā ar ienākumiem? Tas ir tikai kāds laimīgs brīdis, kad izdodas būt "pa nullēm" vai ar nelielu peļņu. Piemēram, ja esi uzcēlis tiltu, tad to naudu jau dabūt atpakaļ var tikai ilgākā laikā un netiešā veidā. 

Tāpēc esmu sašutis par to, kā tagad izturas pret "Air Baltic" vadītāju Gausu. Kā vecu suni izmeta aiz sētas... Ļoti neglīti izrīkojās. Viņam esot liela alga? 

Rietumos aviokompāniju vadītāji arī saņem miljonus un vēl prēmijas. Ko tad te Latvijā tagad dabūs Gausa vietā? Lētāks jau nebūs."

Roberts Brižs Madonā: "Martins Gauss 13 gadus vadīja Latvijas valsts uzņēmumu "Air Baltic" un latviski tā arī neiemācījās. Tad jautājums, kāpēc Latvijā dzīvojošos Krievijas pilsoņus, kas neiemācās latviešu valodu, sūta ārā uz Krieviju, kādēļ ukraiņu kara bēgļiem liek mācīties latviešu valodu? Gausam gan neviens to nelika! Tad jau arī viņu vajadzēja sūtīt ārā, kad nemācījās! Ne tikai tāpēc, ka nemācēja saimniekot, bet arī valodas dēļ. Kurā valsts iestādē tad vēl ko tādu pieļauj, ka liela valsts uzņēmuma vadībā sēž tāds, kas nezina valsts valodu? Kādā valodā tad viņš varēja valdībai atskaitīties? Ar tulka palīdzību? Nuja, ar tādu algu jau varēja desmit tulkus algot..."

Pēteris Pavlovičs Krāslavā: "Partijas iesniegušas sarakstus pašvaldību vēlēšanām šī gada 7. jūnijā. Sarakstīti arī solījumi, ko darīs, ja kļūs par deputātiem. Bet, kā zināms, pēc ievēlēšanas tas viss pazūd un visu solīto aizmirst. Kā pie Saeimas, tā pašvaldību deputātiem. Tāpēc 

man ir priekšlikums: ja, teiksim, ievēl no trim partijām, tad lai ievēlētie sasēžas kopā, sarunā un pieņem darba plānu, lai izpildītu to, ko apsolījuši vēlētājiem. Ne katras partijas, bet kopējo plānu! 

Tad varbūt beigsies tā nereālā solīšana un solīs vien to, ko patiešām varēs izpildīt. Citādi iznāk, ka uz katrām vēlēšanām sola, bet beigās vēlētājus piemuļķo. Cik var?!"

Mirdza Tīma Ķekavā: "Ar latviešu valodu esmu strādājusi visu savu darba dzīvi, arī vēlāk mācīju valsts valodu sveštautiešiem. Tāpēc tagad, skatoties televīzijā balvas "Gada cilvēks medicīnā 2024" pasniegšanu, guvu tiešām pozitīvas emocijas, klausoties apbalvojamo mediķu labajā un pareizajā latviešu valodā. Mediķus arī uzskatu par mūsdienu Latvijas īsto inteliģenci. Viņu valoda ir krietni labāka par to, ko dzirdu no politiķiem un dažādiem izklaides darbiniekiem. Jāsaka, arī "Latvijas Avīzei" ir laba un pareiza latviešu valoda. Tas nozīmē, ka jums ir labi korektori."

Viesturs Kudliška Jēkabpilī: "Tagad politiķu vidū sāk atkal izvirzīt jautājumu par tautas vēlētu prezidentu. Citi saka – tautas vēlētu prezidentu nevarot pieļaut, jo tad dumjā tauta ievēlēs diezin kādu. Bet kā tad viņus pašus tik gudrus tā "dumjā tauta" ievēlēja? Man šķiet, Zaļo un zemnieku savienība četrus sasaukumus pēc kārtas priekšvēlēšanu laikā stāstīja: "Mēs par tautas vēlētu prezidentu!" Paiet vēlēšanas, deputāti ievēlēti, un seko: "Vēl pārāk agri ieviest tautas vēlētu prezidentu." Un var gaidīt nākamās vēlēšanas, lai priekšvēlēšanu padarīšanās solītu to pašu. 

Es uzskatu, ka Latvijai ir vajadzīgs tautas vēlēts Valsts prezidents. 

Labi, Edgars Rinkēvičs ir labs prezidents, bet kā citi tika ievēlēti, man nepatika."

Biruta Bēta Rīgā: "Rīgā bieži un diezgan tālu braucu sabiedriskajā transportā un esmu ievērojusi, ka ļoti daudzi cilvēki pārvietojas ar spieķiem, stumjamiem staiguļiem. Cilvēki ir apmēram 60 gadu veci un vecāki. Es tam pievēršu saasinātu uzmanību, jo šī problēma skar arī mani. Ja ierēdņi, politiķi, amatpersonas brauc privātā automašīnā, to var arī neievērot. Un tad izlasi, ka pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem vēl pie algām samaksāti septiņi miljoni eiro! Un astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro! Bet, kad aizej uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu Rīgā, Duntes ielā, tad uzzini, ka nevari tikt pie valsts apmaksātas operācijas ne vienu, ne otru, ne trešo gadu. Jo valstij pietrūkst naudas. Uz ceļgalu un gūžu operācijām jāgaida ļoti ilgi. Par četriem tūkstošiem eiro ceļgala operāciju var izdarīt kaut rīt, bet kam gan no vecāka gadagājuma cilvēkiem šobrīd ir tāda nauda? Mana māsīca gūžas operāciju gaidīja četrus gadus un bija invalīde. Un tad ir tāda sajūta, ka pastāv divas Latvijas. Tiem, kam nav, atmet druskas, bet tiem, kam ir, vēl dod klāt. 

Lai tie, kuri dala naudu, kādreiz paiet pa ielām un paskatās, cik daudz ir cilvēku ar spieķiem tāpēc, ka netiek uz operāciju!

Kad staigā ar štoku, rodas mazvērtības sajūta un tas ir šausmīgi. Tā ir trauma. Ja man būtu kārtībā kāja, es arī varētu turpināt strādāt par ekskursiju vadītāju, jo citādi veca nejūtos. Cik gan daudzus cilvēkus varētu darīt laimīgus, ja, piemēram, tos septiņus miljonus eiro būtu atdevuši Duntes ielas slimnīcas pacientiem!"

Brigita Andermane Jaunjelgavā: "Kas būtu jādara, lai nepieļautu šo lielo prēmiju maksāšanu valsts iestādēs? Nesaprotu, kā, saņemot trīs un piecus tūkstošus lielu algu, vēl var prēmijas saņemt. Būtu labāk ukraiņiem atdevuši vai kur citur lietderīgāk. Es saprastu, ja maksātu ugunsdzēsējiem, kas riskē ar savu dzīvību, bet ne jau tiem, kuri vienkārši dara to, kas ikdienā jādara. Cilvēks par to taču saņem algu! Labi, varbūt ministrijām paliek pāri un tās izmaksā, jo no grāmatvedības viedokļa varbūt citādi nevar, bet tad jādomā, kā to novirzīt citur. Tas ir arī aplam, ja paši ietaupa naudu un pēc tam sadala savā starpā. 

Man ir tādas aizdomas, ka šī prēmēšanas mode pie mums saglabājusies kopš padomju laikiem. 

Kad strādāju skolā, man par labu darbu iedeva ceļazīmi par brīvu uz Krimu vai Sočiem. Man bija prieks, un tas jau bija labi, ka kaut kā atalgoja tos zemākos. Bet tagad ne skolotājiem, ne ārstiem nekā tāda nav. Tagad skolotājs var mācīt slikti vai labi, tāpat viņš tikai to savu nabaga aldziņu saņems. Zinātniekus – tos varētu par labiem atklājumiem prēmēt!"