1953. gada 7. jūnijā. Pirms 70 gadiem laikraksts "Cīņa" ziņoja par "Rīgas pirmās augstceltnes" tapšanu: "Rīgas pirmajā augstceltnē Kolhoznieku namā, ko ceļ Dzīvokļu un civilās celtniecības ministrijas 10. celtniecības pārvaldes kolektīvs Staļina prēmijas laureāta M. Spektorova vadībā, jau pabeigti konferenču zāles mūrdarbi. Šī zāle būs stalta ēka modernā izveidojumā.

Tajā paredzēta plaša sapulču telpa ar 820 vietām, parters, amfiteātris, balkons, koncertu skatuve. Ēka lieliski iekļausies augstceltnes arhitektoniskajā ansamblī." Runa bija par tagadējo Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) namu, kura būve sākās 1951. gadā. "Kolhoznieku nams – pati dižākā piektās piecgades celtne Rīgā. Tā būs īsta pils, kas sliesies augstu pāri visai apkārtnei. Kolhoznieku namā būs liela konferenču zāle ar 800 vietām, kā arī vairākas mazas zāles un klausītavas, laboratorijas, kabineti. Šeit no visas republikas pulcēsies kolhoznieki papildināt savas zināšanas, apmainīties darba pieredzē. Kolhoznieku rīcībā būs liela, moderni iekārtota viesnīca ar 300 numuriem," 1953. gada rudenī rakstīja padomju prese. Pie nama strādāja augstākais celtnis, kāds līdz tam Rīgā bija redzēts – ar masta garumu 73 m un celtspēju pusotra tonna. Tas varēja sasniegt 18 stāvu augstumu un pavasarī bija speciāli piegādāts Kolhoznieku nama būvei. 

Padomju periodam raksturīgā stilā avīzes tolaik regulāri apgalvoja, ka namu pabeigšot jau "gada beigās" vai "nākamgad". Īstenībā 21 stāvu augstās būves celtniecību noslēdza tikai 1958. gadā, kad jau bija izlemts, ka kolhoznieku vietā tur būs LZA. 

Jau 1953. gada nogalē sākās žēlošanās, ka kavēšanās notiek, jo projekts esot "pavirši" izstrādāts un celtniecības gaitā jāpārstrādā veselas konstrukciju sistēmas, jānostiprina pamati, nesošās un jumta konstrukcijas. Par sevi lika manīt steiga un pieredzes trūkums tik ambiciozu ēku būvniecībā.

Liepājas Avīze, 1923. gada 7. jūnijā

Hidroplāna neveiksmes. Kāds no kara ostas hidroplāniem aizvakar bija spiests nolaisties pie Klaipēdas jūrā. Lielo viļņu dēļ viņš nevarēja vairs pacelties. Hidroplāna klizmu bija ievērojusi kāda zviedru zemūdens laiva un paņēmusi to vilkmē. Par notikumu ar radiotelegrāfu tika ziņots mūsu ostas valdei. Pēc cietušā hidroplāna aizbrauca "Virsaitis". Kā redzams, mūsu hidroplānu ir izglābusi viena no tām zemūdens laivām, kuras aizvakar parādījušās pie Liepājas un tika no citiem mūsu pilsētas laikrakstiem apzīmētas par noslēpumainām.