4. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Ceļojošās kurzemnieces

Pirms 240 gadiem, 1784. gada 4. jūlijā, trīs kurzemnieces – augstdzimusī Elīza fon der Reke, dzejniece Sofija Bekere-Švarca un Elīzas kambarjumprava Jūlija Reiharte – ārsta fon Lība un kučiera Tolla nosacītajā pavadībā atradās ceļā no Jelgavas, ko bija atstājušas 3. jūlijā, uz Liepāju, lai pēc tās sasniegšanas tālāk dotos Vācijas apceļojumā. Tas ir pirmais zināmais gadījums, kad sievietes no Latvijas teritorijas devušās patstāvīgā ceļojumā, turklāt šo ceļojumu dokumentē.

Sofija Bekere (1754–1789) tā laikā rakstīja ceļojuma piezīmes un vēstules, kas vēlāk tika izdotas 1791. gadā kā "Briefe einer Curländerinn" ("Kurzemnieces vēstules") un jau kā dienasgrāmata "Vor hundert Jahren" ("Pirms 100 gadiem") 1884. gadā. Formālais mērķis bija fon der Rekes veselības uzlabošana Karlsbādes (Karlovivaru) kūrortā, taču vēsturnieki ir puslīdz pārliecināti, ka dāmas sekoja 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma "sieviešu ceļojuma vilnim", kas bija aptvēris Eiropu, un, kā rādīja tālākais, jau iepriekš bija pieņēmušas lēmumu apceļot Vāciju, tiekoties arī ar tā laika kultūras personībām. Pateicoties šim braucienam, Bekere 8. jūlijā Liepājā 30 gadu vecumā pirmo reizi ieraudzīja jūru un kuģus. Ceļotāju ceļš no Liepājas tālāk veda uz Mēmeli (Klaipēdu), Kēnigsbergu, Dancigu (Gdaņsku) un tad pa Vācijas pilsētām Berlīni, Drēzdeni, Gotu, Getingeni, Erfurti, Veimāru un daudzām citām. No ceļojuma fon der Reke un Bekere Kurzemē atgriezās 1786. gada pavasarī.

Ceļojuma piezīmes atspoguļo tā laika sadzīvi, slikto ceļu un viesnīcu stāvokli, pārsvarā gan Vācijā. Vienā no epizodēm autore apraksta arī tolaik jau slaveno vācu klasiķi Johanu Volfgangu Gēti: "Vakar mēs bijām pusdienās pie fon Šteina kundzes un to beigās redzējām ienākam slepenpadomnieku Gēti. Viņš ir ļoti pazīstams fon Šteina kunga namā. Visā viņa uzvedībā ir kas briesmīgi kokains. Un runāja arī viņš briesmīgi maz. Man visu laiku likās, it kā viņš pats būtu samulsis no sava lieluma."

Jēkabpils Vēstnesis, 1924. gada 4. jūlijā

Jēkabpils apriņķa aizsargu pulks savus savus gadskārtējos svētkus šogad noturēs Jēkabpils apkārtnē. Svētki sāksies ar dievkalpojumu, uz kuru, cerams, ieradīsies mācītājs Gailīts. Pēc tam sekos pulka parāde, priekšnesumi un beigās viesīga sadzīve ar deju. Svētkus domāts sarīkot augusta mēneša sākumā. Vēlāk, rudenī, nolemts sarīkot šaušanas sacīkstes un vienu nedēļu ilgus instruktoru kursus, lai apmācītu instruktorus un saskaņotu aizsargu militāro apmācību ar armijas apmācības plānu. Iekustināts jautājums, ka aizsargu un karavīru starpā jāieved savstarpēja militārā apsveicināšanās, jo viņu mērķis – valsts aizsardzība – ir viens un tas pats.