0.3 °C
1933. gada 26. maijā. Pirms 90 gadiem LU Botāniskā dārza tropu mājā Kandavas ielā atzīmēja lielu notikumu – pirmo reizi vēsturē Rīgā un Latvijā ap plkst. 23 naktī uzziedēja Dienvidamerikas ūdenstilpēm raksturīgā ūdensroze viktorija. Zieds bija spēcīgi smaržojošs, balts un ap 30 cm diametrā. Par karalisku un brīnumainu sauktās viktorijas ziedēšana arī mūsdienās botāniķiem un botānikas interesentiem ir intriģējošs un svarīgs notikums, taču 1933. gadā to saprotamu iemeslu dēļ izcēla īpaši.
Kā ziņoja avīzes, tad pirms tam viktorija bija ziedējusi tikai "ārzemju botāniskajos dārzos". Pētnieki no Eiropas Bolīvijā šo augu bija atklājuši tikai 19. gadsimta sākumā. Sākotnējais tā latīniskais nosaukums bija Victoria regia par godu Anglijas karalienei Viktorija, kas kāpa tronī 1837. gadā un bija visai populāra personība visā Eiropā. Šobrīd plašāk zināmas trīs viktoriju sugas. Pirmo reizi viktoriju siltumnīcas apstākļos 1849. gadā bija izdevies uzziedināt Kjū botāniskajā dārzā pie Londonas. LU Botāniskajā dārzā šo augu no sēklām regulāri audzēja katru gadu kopš 1930. gada, taču tas nekad vēl nebija uzziedējis.
Viktorijas zieds parasti atveras naktī, bet nākamajā dienā ap pusdienlaiku aizveras, tad naktī atveras otrreiz un no rīta nesakļāvies nogrimst.
Zieds sākumā ir balts, vēlāk iekrāsojas rozā un visbeidzot sarkans. Skatītājus pārsteidz arī milzīgās ūdensrozes lapas, kas mēdz sasniegt līdz trīs metru diametru un spējot noturēt virs ūdens ap 32 kg svara vai pat nedaudz vairāk.
Latvijas Sargs, 1923. gada 26. maijā
Uzkalne. "Norēķināšanās". Kaktiņu mājas īrnieks A. ziņojis policijai, ka viņa saimnieks K. nodarbojoties ar kandžas vārīšanu un glabājot kandžu klētī. Policija, pārmeklējot klēti, atrada āboliņā noslēptas vairākas kandžas pudeles. Saimnieks iesniedza sūdzību, aizrādīdams, ka viņš ar kandžas brūvēšanu nekad neesot nodarbojies, bet to piekopjot gan viņa īrnieks A. Norādītā klēts neesot viņa, bet gan A. rīcībā. Liecinieki norādīja, ka A. dienu iepriekš kratīšanas kādā kaimiņu mājā vārījis kandžu un izteicies, ka nolikšot dažas kandžas pudeles savā klētī un tad par to ziņošot policijai, lai iegāztu saimnieku, ar kuru tas nevarot saprasties. Gala vārdu šai lietā teiks tiesa.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
