1923. gada 24. maijā. Pirms 100 gadiem Bulduros rakstnieka Jūlija Pētersona ģimenē piedzima viens no 20. gadsimta pēdējo desmitgažu ievērojamākajiem teātra režisoriem un dramaturgiem, arī tulkotājs un sabiedriskais darbinieks Pēteris Pētersons. Laikabiedri draugu pulkā viņu sauca par "Runci" un allaž uzsvēruši Pētersona oriģinalitāti, intelektuālismu, māksliniecisko uzdrošināšanos, dzīvesprieku un reizē dziļdomīgumu.

Imants Ziedonis Pētersonu raksturojis kā "lielu smalkmehāniķi, kurš atver autora darbus no iekšpuses, kā pulksteņa mehānismus, izārda tos un saliek atpakaļ, zelta pulksteni apzeltot vēlreiz", un "brīva cilvēka paraugu". "Kādreiz mani pārņem tāda sajūta, ka vienu daļu no tās milzīgās enerģijas un vitalitātes, kas piemita Eduardam Smiļģim, ir mantojis viņa māceklis," literāta 60 gadu jubilejā atzina viņa kolēģis Marģers Zariņš. Pētersons kā režisors darbojās vairākos teātros, bet pie leģendārākajiem biežāk min viņa iestudējumus Dailes un Jaunatnes teātros. Īpaši 1967. gada Ziedoņa un viņa paša dzejas izrādi "Motocikls" Dailes teātrī, kas bija arī aktiera Ulda Pūcīša zvaigžņu brīdis, vai 

"Spēlē, Spēlmani!" pēc Aleksandra Čaka dzejas motīviem Jaunatnes teātrī, kas pirmizrādi ar Imantu Skrastiņu galvenajā lomā piedzīvoja 1972. gadā, bet palika repertuārā 12 gadus un mūsdienās iekļauta Latvijas kultūras kanonā kā viens no teātra spēles etaloniem. 

Būtisks ir arī Pētersona kā sabiedriskā darbinieka veikums atmodas laikā un Latvijas Tautas frontes rindās, kā arī vēlāk, kad dramaturgs vadīja Rīgas Latviešu biedrību un izmēģināja spēkus politikā.

Austriešu rakstnieks un fotogrāfs Pīters Pols Viplingers teic: "Kad ar palielināmo stiklu apskatu fotogrāfijas, Pēteris Pētersons atklāti un priecīgi smaida."
Austriešu rakstnieks un fotogrāfs Pīters Pols Viplingers teic: "Kad ar palielināmo stiklu apskatu fotogrāfijas, Pēteris Pētersons atklāti un priecīgi smaida."
Foto: Pīters Pols Viplingers/Publicitātes

Latvis, 1923. gada 24. maijā

Rīgas Jūrmala. Daudzi izbraucēji uz Rīgas jūrmalu piedzīvoja svētkos nepatīkamus pārsteigumus, jo bija iekāpuši vilcienos, kuri nemaz nepietur pie stacijām, līdz kurām viņi vēlējās braukt un bija izņēmuši biļetes. Vainojami pie tam paši pasažieri, jo visās stacijās ir izlikti vilcienu saraksti. Buļļu stacijā 20. maijā vairāki pasažieri velti gaidīja kasieri un bija spiesti iekāpt vilcienā bez biļetes. Par tīrību jūrmalā vajadzētu vairāk rūpēties. Jau ilgāku laiku jūras malā pie Edinburgas pūst divi suņi, bet neviens tos nepievāc.