1913. gada 25. maijā. Pirms 110 gadiem Vīnes viesnīcā "Klomser" norisinājās beigu cēliens vienam no skaļākajiem un pazīstamākajiem spiegu skandāliem laikā pirms Pirmā pasaules kara – savā numuriņā nošāvās ilggadējā valsts noslēpumu tirgošanā pieķertais Austroungārijas izlūkdienesta priekšnieka vietnieks un armijas korpusa ģenerālštāba priekšnieks pulkvedis Alfreds Redls.

Redlu vēl 1903. gadā bija savervējis Krievijas impērijas izlūkdienests, bet vēlāk viņš sāka piegādāt informāciju arī Francijas un Itālijas dienestiem. Pulkvedis par dāsnu samaksu tirgoja slepenos dokumentus ar ziņām par Austroungārijas armijas mobilizācijas plāniem, vienību sastāvu un stiprumu, armijas inspekciju rezultātus, cietokšņu plānus. Atsevišķos gadījumos viņš arī fotografēja militāros objektus. Vēsturnieki strīdas, kādi motīvi vadīja Redlu, taču izplatītākā versija ir, ka Krievijas izlūkdienests bija uzzinājis par viņa homoseksualitāti un to izmantoja šantāžai. 

Taču ir arī versija, ka inteliģento, taču pēc dabas cinisko pulkvedi vadījusi vienīgi naudas kāre un nepieciešamība finansēt izšķērdīgo dzīvesveidu. 

Redls bija homoseksuāls, tomēr pētnieki aizrāda, ka Krievijas izlūkdienesta dokumentos tas neatspoguļojas, turklāt ar francūžiem un itāliešiem viņš uzņēmis kontaktus pēc savas iniciatīvas tīri naudas dēļ. Arī viņa atmaskošana notika tādēļ, ka austriešu dienestiem izdevās izsekot krievu sūtīto naudas paciņu ceļus. Viņu arestēt viesnīcā tika sūtīta augsta ranga virsnieku grupa. Redls viņus sagaidīja ar vārdiem: "Es jau zinu, kādēļ kungi ieradušies. Es esmu nelaimīgu kaislību upuris. Zinu, ka esmu zaudējis dzīvību, tādēļ lūdzu ieroci, lai darītu sev galu." Pulkvedis atzinās, ka "1910. un 1911. gadā daudz pakalpojis svešām valstīm", taču esot darbojies viens. Viens no virsniekiem pasniedza Redlam pistoli, un apcietinātāji izgāja no telpas. Agrā 26. maija rītā Redls tika atrasts nošāvies. Ņemot vērā skandalozos apstākļus, par viņa pašnāvības iemeslu zināja tikai ļoti šaurs personu loks. Pat troņmantniekam Francim Ferdinandam paziņoja, ka Redls izdarījis pašnāvību "nezināmu iemeslu pēc".

Liepājas Avīze, 1923. gada 25. maijā

Visa Rīgas uzmanība pirmajos Vasaras svētkos bija griezta uz pirmajām mūsu galma kāzām. Proti, mūsu augsti godātais un cienītais valsts prezidents Čakstes tēvs svinēja sava dēla Mintauta kāzas ar "Jaunāko Ziņu" izdevēja Benjamiņa meitu. Laulības ceremoniju izdarīja garīdznieks, bet nevis dzimts nodaļas ierēdnis.