1924. gada 26. janvārī. Pirms 100 gadiem, izrādot godu 21. janvārī mirušajam "vispasaules proletariāta vadonim" un PSRS dibinātājam Vladimiram Ļeņinam (1870–1924), PSRS padomju 2. kongress pēc Petrogradas "darbaļaužu vēlēšanās" agrāko Sanktpēterburgu pārsauca par Ļeņingradu.

Pilsēta savu vēsturisko vārdu atguva vien 1991. gadā pēc iedzīvotāju referenduma. Šajā pašā kongresā tā dalībnieki tāpat vienbalsīgi apstiprināja priekšlikumus, kā tolaik ziņoja Latvijas presē, "paturēt Ļeņina zārku visiem pieejamu vaļējā kapenē" un celt pieminekli. Tādējādi tika likti pamati gan Maskavas Sarkanajā laukumā uzbūvētā Ļeņina mauzoleja kultam, gan arī "ļeņinekļu" izlikšanai pa visu valsts teritoriju. Steidzīgi iebalzamētā "vispasaules proletariāta vadoņa" svinīgā apbedīšana notika 27. janvārī, turklāt pirms tam trīs dienas un trīs naktis Maskavā ļaudis plūda gar viņa zārku, stāvot garā rindā "uz šo komunistisko Meku" -20 grādu salā. Bērēm bija jānotiek ātrāk, taču spēcīgā sala dēļ pagaidu koka kapenēs – mauzoleja būve aizkavējās par vairākām dienām. Rietumos un tāpat Latvijā tajās dienās daudzi brīnījās par Ļeņina fantastisko popularitāti krievu tautā, par ticību viņa solītajai komunistiskajai "paradīzei", kaut 1917. gada apvērsums un viss tam sekojošais taču bija nesis daudz posta. "Jaunāko Ziņu" speciālziņojumā no Maskavas, kura autors acīmredzot bija kāds Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības darbinieks, kas pats arī vēroja atvadu ceremonijas, tas daļēji tika skaidrots ar to, ka citi komunistu vadoņi, salīdzinot ar Ļeņinu, tautai šķituši vēl ļaunāki: 

"Tam pievienojas krievu tautas īpatnējā psiholoģija: "personu kults, tieksme dievināt kaut ko, redzēt virs sevis kādu "batjušku" – vai tas būtu cars vai komisārs." 

Jāpiebilst, ka pirmais atbildīgais par Ļeņina mauzoleja godasardzi un apsardzi bija Kremļa komendants, bijušais latviešu strēlnieks Rūdolfs Pētersons (1897–1937), kurš redzams arī fotogrāfijā zem kirilicas alfabēta "N" burta.

Latvis, 1924. gada 26. janvārī

Sarkanā tumsība. Kauguru pagasts Valmieras tuvumā ir viens no sarkanākiem un tāpēc arī tumšākiem. Lai gan mācīti ārsti un lopārsti pilsētā tik tuvu, pagastā tomēr jau gadiem plaši darbojas kāds pūšļotājs S. Viņš apraksta papīru ar tekstu no "melnās grāmatas", tad papīri sadedzina un pelnus liek dot kustoņiem. Viņam ir daudz piekritēju visā pagastā un pat no tālienes brauc pie viņa pacienti. S. gan 1922. gadā jau sodīts par ļaužu muļķošanu, tomēr viņš turpina savu amatu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.