1964. gada 25. janvārī. Pirms 60 gadiem laikraksts "Padomju Jaunatne" pavēstīja, ka Latvijas PSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādē, kāda atradās Mežaparkā, apskatei izlikti "A. Popova Rīgas radio rūpnīcas pēdējie ražojumi: radiouztvērējs "Selga" un pirmā mūsu zemē ražotā stereofoniskā radiola "Rigonda"".

Tas bija pirmais stereofoniskais skaņuplašu atskaņotājs un radioaparāts Padomju Savienībā, kas ievadīja tamlīdzīgu aparātu konstruēšanu citviet PSRS radiorūpnīcās. Kā "Rigondas" konstruktors tika nosaukts Vilnis Kleinhofs, bet dizainers – Ādolfs Irbīte. "Radiotehnika" aparātu sērijā sāka ražot 1964. gada pirmajos mēnešos, bet veikalos tie ierobežotā skaitā parādījās ap gada vidu. Jau pats jēdziens "stereo" tobrīd vēl bija svešs, tādēļ žurnāls "Zvaigzne" skaidroja: "Tas nozīmē, ka aparāta akustiskā sistēma sniedz mūzikas atskaņojumu, kas ļoti tuvs dabiskajam. Sēžot nelielā istabā, sienas it kā atkāpjas, radot plašas koncertzāles ilūziju. To panāk ar diviem atsevišķiem skaļruņu komplektiem, kas izvietojami katrs pie savas sienas. Jaunu nozīmi iegūst arī ieraksti stereofoniskajās skaņuplatēs, kas no "mehāniskās" mūzikas nu pārvēršas par dzīvu, pilnbalsīgu skaņu simfoniju." Ar pirmskara radiobūves tradīcijām bagātajā PSRS okupētajā Latvijā bija sasniegts padomju sadzīves radiobūves tā brīža kalngals. 

Padomju apstākļos sanāca, ka "Rigonda", līdzīgi daudz kam, ko it kā ražoja, bet veikalos ieraudzīt nevarēja, vairāk derēja PSRS prestiža celšanai un propagandai, ne vietējo ļaužu sadzīves komforta uzlabošanai. 

Par ārējo tirdzniecību atbildīgie resori Maskavā aparātu nekavējoties sāka vadāt pa izstādēm ārvalstīs un piedāvāt eksportam. Tajā pašā laikā uz vietas tas nemaz tik pieejams un pieprasīts nebija. Pirmkārt, aparāts bija padomju ierindas pilsonim ārkārtīgi dārgs – sākumā 230 rubļu, tad 218 rubļu. Otrkārt, no stereoskaņas iespējām nebija jēgas, jo ēterā nebija stereoradiopārraižu, savukārt veikalos – stereo skaņuplašu. Tas viss parādījās krietni vēlāk. Tādēļ populārāka izrādījās radiolas monoversija, ko sāka ražot 60. gadu beigās.

Jaunākās ziņas, 1924. gada 25. janvārī

Pīles meteņtīklos. Kāds vietējais zvejnieks bija izmetis reidā meteņu tīklus uz mencām un vimbām. No rīta tīklus izvelkot, zivju vietā radās tajā ieklīdušas vairākas pīles. Putni nolaizdamies uz jūras gultnes pēc barības, tumšā ūdeņa dēļ nebija pamanījuši tīklus un viņos sapinušies. Pīles zvejnieki pārdeva par 60–90 rubļiem gabalā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.