24. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Grandioza izrāde Esplanādē

1934. gada 24. jūlijā. Pirms 90 gadiem Rīgā, Esplanādē, uz īpaši izbūvētās skatuves ap pusvienpadsmitiem vakarā notika pēdējā no trim Jāņa Munča režijā uzvestajām, grandiozajām brīvdabas izrādēm "Atdzimšanas dziesma".

Iepriekšējās izrādes notika 21. un 22. jūlijā. Tās organizēja Alfrēda Bērziņa vadītā Sabiedrisko lietu ministrija, un pasākumu galvenais mērķis bija nodrošināt tautas atbalstu 15. maijā notikušajam Kārļa Ulmaņa valsts apvērsumam. Skaidrojot uzveduma nozīmi un sižetus, literāts un žurnālists Jānis Akuraters "Jaunākajās Ziņas" rakstīja: "Šinīs dienās Rīgā Esplanādē notiek brīvdabas skatuvē lieli uzvedumi, kuros simbolos attēlots mūsu tautas ceļš caur postu un verdzības laikmetiem līdz brīvībai un tautas vienībai. Uzvedums saista ļoti plašu līdzdalībnieku skaitu: aktierus, dziedātājus, armijas un aizsargu daļas – plašuma ziņā tas ir lielāks, kāds jebkad Latvijā redzēts. Līdz šim brīvdabas izrādēs gan uzvestas patriotiskas lugas un vēsturiskas rēvijas, bet viss tas bija privātu organizāciju darbs. Tagad uzvedumu ir ierosinājusi valdība un tas izpildīts ar valsts līdzekļiem. (..) Tādu uzvedumu ētiski audzinošā nozīme ir ļoti liela: tāda varonības attēlošana un cildināšana būtu izdarāma ik gadus labu tēlotāju un režisoru līdzdalībā." 

Pēc būtības tas bija ieskats Latvijas vēsturē, tādā, kādā to vēlējās parādīt Ulmaņa iedibinātā vadonības iekārta ar visām tās ideoloģiskajām un propagandas klišejām, 

kam nebija obligāti jāsakrīt ar vēsturisko īstenību. Vajadzēja demonstrēt, ka 15. maija Latvija ir augstākais valsts punkts, ka "latvju tauta ir savā brīvības kalngalā" un pat pagātnes ievērojamās personības akceptētu Ulmaņa apvērsumu. "Atdzimšanas dziesma" bija pirmie autoritārās varas sarīkotie plašie tautas svētki, kam līdzīgus ar dažādiem nosaukumiem turpmāk rīkoja ik gadu. Piemēram, Pļaujas svētkus, ko ik gadu organizēja citā Latvijas nostūrī. Svētkos parasti piedalījās un uzrunas teica valsts augstākās amatpersonas, nereti pats Kārlis Ulmanis. Viņš kā viesis piedalījās arī 1934. gada 24. jūlija "Atdzimšanas dziesmas" izrādē, ko gandrīz izgāza pēkšņi uznākušas pērkona lietusgāzes. Izrādei beidzoties, dalībnieki un publika skandēja "Vadoni! Vadoni!", taču Ulmaņa runa šoreiz izpalika, jo viņš jau bija devies prom. Mūsdienu acīm groteskajiem sarīkojumiem tolaik tomēr bija it liela nozīme nācijas apvienošanā, radot kopības sajūtu ar valsti un tajā valdošajiem.

Latvijas Sargs, 1924. gada 24. jūlijā

Ķemeru purvu izmantošanas lieta. Sakarā ar jautājumu par Slokas-Ķemeru kūdras purvu izmantošanu un Ķemeru balneoloģiskās biedrības iebildumiem, ka 

purvu izmantošana varētu kaitīgi atsaukties uz sēru avotiem, jo izraktos grāvjos un bedrēs notecēs sēra ūdeņi, ministru kabinets bij nolēmis izdarīt šovasar purvu ģeoloģiskus pētījumus, 

uzdodot veselības departamenta direktoram Kivickim organizēt pētījumus. Sakarā ar to griezās pie Latvijas Universitātes, bet tur speciālista nav un veselības departamentu noraidīja pie inženieru-tehniķu kongresa biroja. Biroja uzdevumā pie iekšlietu ministrijas griezās kalna inženieris Taumans, kurš uzņēmās pētīšanas darbus izvest par 10,760 latu. Leipcigas ģeologs G. Gēberts atsūtījis veselības departamentam vēstuli, ka tas izdarījis Ķemeru sēravotu pētīšanu, izmeklējot arī dūņu slāņus. Par savu pētījumu atsauksmēm tas pieprasa 72 dolārus. Savos atzinumos min.ģeologs pārliecināts, ka kūdrāju izmantošana nevarētu grozīt avotu ķīmisko sastāvu, bet kūdras izmantošana varētu novest pie avotu izsīkšanas. Papildu pētījumi izmaksātu 200–280 dolārus. Tā kā Gēberts pazīstams kā nopietns ģeologs un viņa piedāvājumi ir gandrīz 8reiz mazāki par vietējo inženieru prasībām, jautājuma izšķiršanu liek priekšā ministru kabinetam ar priekšlikumu nodot pētīšanas darbus Gēbertam.