Pirms 80 gadiem, 1944. gada 18. jūlijā, vācu okupētās Latvijas centrālais preses orgāns "Tēvija" publicēja augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē ģenerāļa Frīdriha Jekelna uzsaukumu latviešu tautai ar virsrakstiem "Mums jārada pie savas zemes robežām drošs aizsargvalnis" un "Tēvzemei un brīvībai".

Reklāma

Dienu iepriekš – 17. jūlijā – Vācijas armija un tajā ietilpstošās latviešu leģiona 15. un 19. divīzijas vienības, atkāpjoties no austrumiem bija šķērsojušas Latvijas robežu. Leģionāriem un vācu daļām pa pēdām sekoja sarkanā armija, kas tajā pašā dienā pārgāja robežu pie Zilupes un pēc piecām dienām ieņēma Krāslavu, jūlija beigās krita Ludza, Daugavpils, Rēzekne. Vācieši jau kopš pavasara vairs nespēja stabilizēt irstošo Austrumu fronti. Baltijas telpā esošajām vienībām draudēja aplenkums, turklāt rezerves bija jānovirza arī pret Rietumu sabiedroto uzbrukumu Francijā, kur jūnija sākumā pret nacistisko Vāciju bija atklāta otrā fronte. Vāciešiem trūka spēka. Neatlika nekas cits kā uzstājīgi apelēt pie pakļautajām nevācu tautām, kam 1940./1941. gada padomju terors vēl bija labā atmiņā. Jekelna uzsaukumā bija teikts: "Latvija ir briesmās! Boļševiku mērķis ir ar savām cilvēku masām un materiālu spēku nogriezt visu Baltijas telpu. Tālākais viņu nodoms ir uzbrukt Latvijai no visām pusēm un to saspiest. Sarkanais ienaidnieks jau gavilē, domādams varam vēl vienā baigā gadā slepkavot latviešu jaunatni, nodedzināt krāšņās pilsētas un koptos laukus, nogalināt sievas un bērnus, un, kas paliktu no latviešu tautas, tos aizsūtītu trimdā uz Sibīriju." SS obergrupenfīrers, kuru nez vai kāds latvietis tolaik uzskatīja par personu, kam uzticēties, solīja, ka "vācu karaspēks Latviju sargās", un vienlaikus pasludināja "totālu karu": "Vadonis [Ādolfs Hitlers] man uzdevis mobilizēt Baltijas telpā visus cīņas un darba spējīgos vīrus un nodot tos karaspēkam šai aizstāvēšanās cīņai." "Visai Latvijai jākļūst par vienu vienīgu karojošu tautu. Kas nav spējīgs nest ieročus, to iekļaus citā atbilstošā palīgdarbā," pieprasīja Jekelns. Tas nozīmēja iesaukuma vecuma vīriešu pastiprinātu mobilizēšanu latviešu leģionā, bet pusaudžu iesaistīšanu gaisa spēku izpalīgos. Latvieši kārtējo reizi bija kļuvuši par graudu starp diviem dzirnakmeņiem. 1944. gada vasarā karš turpināja postīt Latvijas pilsētas un laukus un fronte Latvijas teritorijā nostabilizējās tikai oktobrī, kad pēc Jelgavas krišanas un Rīgas atdošanas sarkanajai armijai saskaņā ar Hitlera norādījumiem izveidoja "Kurzemes cietoksni".

Brīvā Zeme, 1924. gada 18. jūlijā

Ārkārtīgs gadījums pilsētas bērnu slimnīcā. Vēlu naktī uz 17. jūliju kāds sadzēries vīrietis nemanot iegājis bērnu zīdītāju guļamā istabā un piepeši sacēlis ārkārtīgu traci, izbiedējot no miega visas zīdītājas, kuras uztraukumā bez kāda apģērba izlēkušas pa logiem un, kliegdamas pēc glābiņa, iebēgušas un noslēpušās apkārtējos krūmos. Apkārtējie iedzīvotāji, iztraucēti no nakts miega, sasteigušies pulciņos, bet nezinājuši, ko darīt. Pēc ilgāka laika ārkārtīgais gadījums noskaidrojies un izbiedētās sievietes aizgādātas atpakaļ slimnīcā. Dažas no pārbailēm nakts dzestrumā saslimušas, viena pie kam ļoti grūti. Vainīgais vīrietis izzināts un viņu sagaida bargs sods.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.