19. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Rīga nopērk sev liekas klapatas

Pirms 90 gadiem, 1934. gada 19. jūlijā, laikraksts "Latvis" ziņoja, ka Rīgas pilsēta no Igaunijas firmas, kas nodarbojas ar nogrimušu kuģu kravu izcelšanu, atpirkusi Pirmā pasaules kara laikā pie Vormsi salas kopā ar kuģi nogrimušo Krievijas cara Pētera Lielā jeb Pētera I bronzas jātnieka statuju, kas reiz slējās Brīvības bulvārī Brīvības pieminekļa vietā.

Kā zināms, pieminekli Rīgā atklāja 1910. gadā, atzīmējot 200 gadus kopš Vidzemes un Rīgas pievienošanas Krievijas impērijai, tas ir, kopš brīža, kad Lielā Ziemeļu kara laikā šo teritoriju krievi atkaroja Zviedrijas karalistei. Izgatavošanu un uzstādīšanu toreiz sedza no Rīgas pilsoņu, dažādu sabiedrisku institūciju, kā arī vācbaltu muižniecības ziedojumos savāktiem līdzekļiem. Cars vietā nostāvēja vien piecus gadus, līdz 1915. gada vasaras beigās rūpnīcu, arhīvu un dažādu no stratēģiski svarīgiem metāliem izgatavotu kultūrvērtību evakuācijas laikā to demontēja, lai pārvestu uz Krieviju. Tolaik baumoja, ka pieminekļa tēlnieks vācietis Gustavs Šmits-Kasels figūru esot veidojis universālu, lai vajadzības gadījumā jātniekam varētu noskrūvēt Pētera I galvu un vietā uzlikt Vācijas ķeizara Vilhelma II. Taču kuģi "Serbino", kurā tēlu veda uz Pēterburgu kopā ar Rīgas baznīcu zvaniem un vairāku rūpnīcu iekārtām, Igaunijas piekrastē ķēra vācu zemūdenes torpēda. "Serbino" vraku igauņu ūdenslīdēji 1934. gada jūnijā atrada aptuveni četrdesmit metru dziļumā. Tā kā Pētera I figūra atradās uz klāja, nevis tilpnēs, to nebija grūti izcelt. Rīgas pilsētas valde pēc sarunām ar izcēlājiem bija gatava par pieminekli samaksāt 50 600 kronu, ekvivalentu 15 tūkstošiem latu, nenojaušot, ka pērk objektu, kas nākotnē Rīgai sagādās tikai klapatas un garus strīdus par tālāko pielietojumu. "Piemineklim nekādas sevišķas mākslas vērtības nav, bet tas sava dīvainā likteņa dēļ pirkts kā tūristu pievilkšanas līdzeklis," Rīgas saimnieku nodomus skaidroja "Latvis". Deviņpadsmit gadus dzelmē gluži nozaļojušais bronzas jātnieks izjauktā veidā Rīgā ieradās pa dzelzceļu 1934. gada 21. jūlijā. Figūru izkrāva stacijā "Rīga–Krasta" Andrejostas apkaimē, Elizabetes ielas galā, kur to apskatīja muitas ierēdņi un pilsētas amatpersonas. Bija doma "vēsturisko piemiņu" izlikt Viesturdārzā pie Triumfa arkas un Pētera I stādītās gobas, tomēr no šīs idejas ļoti ātri atteicās. Atvestajam caram tā arī nav bijis lemts tikt tālāk par noliktavām un privātpersonu pagalmiem.

Jaunais Zemgalietis, 1924. gada 19. jūlijā

Daugavpils. Ielu uzraksti četrās valodās. Pilsētas dome, kurā vairākums ir žīdiem, poļiem un krieviem, pirmdien nolēmusi ielu uzrakstus Daugavpilī likt latviešu, krievu, žīdu un poļu valodās. Cerams, ka iekšlietu ministrs P. Juraševskis tomēr neļaus cittautiešiem mūsu nacionālo cieņu kājām mīdīt.