1964. gada 22. jūlijā. Pirms 60 gadiem 1884. gadā celtās Rīgā Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles pārbūvētajās telpās Brīvības, toreiz Ļeņina, ielā atklāja "Zinību namu", kura ievērojamākie un populārākie elementi ilgus gadus bija Austrumvācijā izgatavotais "Zeiss" zvaigžņotās debess ainas projektors – planetārijs, kā arī brīvdomīgas radošās jaunatnes aprindās iecienītā kafejnīca, tautā saukta par "Dieva ausi".

Reklāma

Šis bija ceturtais planetārijs PSRS. Vēl tādus varēja atrast tikai Maskavā, Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) un Volgogradā. Tolaik šķita, ka baznīca nav sliktākā vieta, kur iepazīties ar zvaigznājiem un planētām, jo vēl 1958. gadā visā nopietnībā apsvēra planetārija būvi Doma laukumā. Atklāšanas svinības vadīja Republikāniskās Zinību biedrības priekšsēdētājs, viens no ietekmīgākajiem kompartijas kadriem Latvijas PSR zinātnē, vēsturnieks un akadēmiķis Aleksandrs Drīzulis. Klāt bija augsta ranga Latvijas PSR Augstākās padomes un Ministru padomes amatpersonas, citstarp Latvijas kompartijas centrālkomitejas Ideoloģiskās nodaļas vadītājs Imants Andersons. Pasākumam piešķīra lielu ideoloģisku nozīmi, jo reliģijas apkarošana bija viens no padomju valsts pamatiem. Tāpēc "Rīgas Balss" rakstīja: "Kādreizējā drūmā ēka Komunāru laukumā ir kļuvusi gaiša, tā kalpos zinātnes un tehnikas sasniegumu un sabiedrisko zinātņu propagandai." Līdzīgi izpaudās "Literatūra un Māksla": 

"No tumsas uz gaismu – tāda vistiešākajā nozīmē varētu būt Rīgas jaunā planetārija devīze. Ēka, kurā kādreiz sludināja baznīcas dogmas, tagad varēs gūt patiesas zinības par debesu tālēm." 

Kā dievnamu katedrāli slēdza 1963. gadā, kad noņēma arī krustus un zvanus. Iekštelpu pārbūvi, izveidojot starpstāvu pārsegumus, veica pēc arhitekta Jura Skalberga projekta – savam laikam visnotaļ moderna. Avīzes atzīmēja: "Ēkas iekšējā arhitektūra ir viegla un skaista: caurspīdīgas durvis, kāpnes, kas ved no kinolektoriju zāles uz planetāriju, šķiet karājamies gaisā. Gaišas krāsas sienas rotā viegla mozaīka. Vestibilā puķu dobēs plaukst ziedi." Planetārijā bija vietas 200 skatītājiem, bet populārzinātniskiem kinolektorijiem skatītāju skaits bija 300. Ticīgajiem dievnamu atkal atgrieza 1991. gada vasarā.

Darba Balss, 1924. gada 22. jūlijā

Tilta jautājums Jelgavā. Jelgavas koka tilta plūdos sadragāto daļu atjaunošanas darbi tuvojas beigām. Sadragāto balstu vietā ieliks 3 liellaivas. Pašlaik notiek virsbūves darbi, un paredzams, ka tiltu varēs atklāt ne vēlāk par 1. augustu. Jelgavas koka tilts ir jau stipri novecojies un pēc dažiem gadiem visas fermas būs galīgi nolietojušās. Tad vajadzēs vai nu visu tiltu pārbūvēt uz liellaivām, vai arī būvēt pilnīgi jaunu tiltu ar akmeņu balstiem.

Aptauja

Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.