Partly Cloudy 17 °C
O. 23.07
Magda, Magone, Mērija
"Turpat kaimiņos, Jūrkalnē, kur bērnībā gāju skolā, tagad ir veco ļaužu nams. Vājprātīgi skumji, bet uz to jāorientējas arī Dienvidkurzemes novadā," spriež Uldis Kristapsons. Viņā ieklausās Veselības centra vadītāja Vija Jablonska un uzņēmēju kluba "Grobiņa" vadītājs Ilgonis Jēčis.
"Turpat kaimiņos, Jūrkalnē, kur bērnībā gāju skolā, tagad ir veco ļaužu nams. Vājprātīgi skumji, bet uz to jāorientējas arī Dienvidkurzemes novadā," spriež Uldis Kristapsons. Viņā ieklausās Veselības centra vadītāja Vija Jablonska un uzņēmēju kluba "Grobiņa" vadītājs Ilgonis Jēčis.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Savienoti tik tālie gali, ka no Ulmales līdz Vaiņodes muižai vai no Kazdangas līdz Nidai simt kilometri braucami. Saprecināti tik daudzi novadi – astoņi –, ka nevar iedomāties attiecības bez pārpratumiem un strīdiem.

Reklāma

Tāds pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas ir Latvijas lielākais novads – ar 33 tūkstošiem iedzīvotāju. Pavisam 26 pagasti un piecas pilsētas. Kā sadzīvo šodien?

Pie Grobiņas vēl neaizslēgtā pasta un pie "Latvijas Avīzes" apaļā galda pirmdien uzdevu divus jautājumus: "Vai gribējāt?" un "Vai vajadzēja?". Diskusijā novada domes ēkā gandrīz visi saaicinātie uz pirmo jautājumu, atbildēja, ka ne. Bet uz otro (ar nopūtām, neziņā paraustītiem pleciem) – droši vien, ka jā, bet … "ne jau mēs to nolēmām".

Par lielu, par lielu…

"Latvijas Avīze" publikāciju ciklā "Reformas. Iecerētās, īstenotās un nepieciešamās" pievērsusies notikušajai Administratīvi teritoriālajai reformai, notiekošajai izglītības reformai un veselības aprūpes ″sistēma sakārtošanai″. Šonedēļ "Latvijas Avīze" iepazīstas ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību divarpus gadus pēc reformas. Apaļā galda diskusijā vērtējam, vai iedzīvotāju cerības piepildījušās, vai bažas ir novērstas un, otrkārt, vai politiskie solījumi izpildīti.

Juris Grasmanis: "Mums ir tendence uz reformām, nevis uz uzlabošanu, un tāpēc es nu pagaidām gribētu, lai paliek tā, kā ir."

"Ne jau pret reformu biju, bet pret plānotā novada lielumu. Optimāli būtu bijis apvienot divus trīs," atgādina Juris Grasmanis, novada deputāts, bijušā Aizputes novada domes priekšsēdētājs. "Biju pret, jo ātrā tempā, uzspiesta, ar daudziem neatbildētiem jautājumiem," atzīstas Vija Jablonska, veselības centra vadītāja, bijušā Priekules novada domes priekšsēdētāja.

"Biju un esmu pret, jo saimniecība pa lielu. Jaunu reformu sāka bez iepriekšējās reformas izvērtējuma. 

Pāvilostas novads bijām bagātākā pašvaldība, un tagad esam zaudētāji. Kādreiz ieguldījām līdz 500 000 eiro investīcijās, tagad pat četros gados tik daudz nesanāk. Ieguvumus neredzu nekādus," pārliecinoša atbilde no uzņēmēja Ulda Kristapsona, Pāvilostas bijušā domes priekšsēdētāja.

Bišķi par lielu novads, secina Daiga Kadeģe, biedrības "Ziemupīte" vadītāja. "Atbildi varēs pateikt pēc pieciem gadiem," vēl domā Raimonds Reinis, novada domes deputāts, tūrisma eksperts.

Ilgonis Jēčis, "Grobiņas SPMK" īpašnieks, uzņēmēju kluba "Grobiņa" vadītājs.

"Es kā toreizējais Grobiņas domes deputāts biju par reformu, bet, apvienojoties diviem trim novadiem, tos pārvaldīt būtu bijis daudz vieglāk," tagad jūtas pievilts Ilgonis Jēčis, "Grobiņas SPMK" īpašnieks, uzņēmēju kluba "Grobiņa" vadītājs.

Reklāma
Reklāma

"Grobiņas novadam šī reforma nebija nepieciešama, tās bija piespiedu laulības. Pievienotajiem novadiem gan tas nācis par labu," Uldis Vārna, pašvaldības izpilddirektors gan bijušajā Grobiņas novadā, gan tagad, labi pārredz laukumu. "Jā, divi trīs apvienoti novadi būtu racionālāk. Kā teicis Viesturs Gredzens, es varu atbildēt par to, ko es redzu no zirgu staļļa sienaugšas," atbild Aivars Priedols, novada domes priekšsēdētājs (ZZS).

Administrēšana nav lētāka

Jo mazāks novads, jo augstāki administratīvie izdevumi (rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju). Apvienotajiem novadiem tas bijis no 150–230 eiro, kamēr Liepājā – 80 eiro. Vai izmaksas pēc novadu reformas ir mazinājušās? Vai toreizējā ministra Jura Pūces sludinātais, ka pašvaldību administrācijas izdevumi jāsamazina, lai varētu turpināt pilnvērtīgi sniegt sociālo palīdzību, ir piepildījies?

Šai piespiedu laulībā tika apvienoti astoņi – Aizputes, Pāvilostas, Grobiņas, Durbes, Nīcas, Rucavas, Priekules un Vaiņodes – novadi. Izpētes materiālā pirms novadu reformas tika gudri formulēts mērķis "pārlikt akcentu no bieži vērojamās neproduktīvās paralēlo pašvaldību iestāžu uzturēšanas uz integrētu un racionālu kopīgo resursu un pozitīvās pieredzes izmantošanu." Kas no tā izdevies?

Uldis Vārna: "Visām slēgtajām skolām tā arī nav izdevies rast pielietojumu. Un tad bieži vien piedomājam, pievelkam funkciju, piemēram, senioru sanākšanai."

Izpilddirektors Uldis Vārna atskaitās: "Jā, deputātu skaits samazinājās, bet tas budžetu neietekmēja, jo lielākoties jau viņi saņēma mazu atalgojumu." Pāvilostas pašvaldības bijušais ilggadējais vadītājs Uldis Kristapsons iebilst: "Pāvilostā mūsu deputāti saņēma 30–50 eiro mēnesī, bet lielajā novadā ir astoņas komitejas, kuru priekšsēdētāji saņem kādu pusotru tūkstoti (precizēju – pirms nodokļu atvilkšanas 1845 eiro mēnesī, deputāti – 1230 eiro. – I. B.), tāpēc esmu pārliecināts, ka kopējās izmaksas ir palielinājušās."

Pirms apvienošanās pa visiem astoņiem novadiem kopā bijuši ap 1200 darbinieku. 

"Apvienojoties mēģinājām samazināt darbinieku skaitu paralēlās struktūrās, bet birokrātisko prasību dēļ nāca klāt jauni amati, 

piemēram, datu drošības speciālisti, vēl saistībā ar Zaļo kursu. Tagad pašvaldībā strādā ap 900 darbinieku, bet galvenais, ka nesamazinām pakalpojumu klāstu. Ietaupījums nav bijis," tā izpilddirektors. "Grāmatvežu uz pusi mazāk, bet attīstības nodaļa uz pusi lielāka," piebilst priekšsēdētājs.

Bet sociālo darbinieku trūkst joprojām, papildina Juris Grasmanis, bijušā Aizputes novada domes priekšsēdētājs: "Viens no pozitīvajiem aspektiem ir tas, ka Aizputes novadā es biju izvēles priekšā, vai pieņemt darbā vides speciālistu, jo nevarēju noslogot uz pilnu slodzi. Labu speciālistu uz pusslodzi neatrast. Apvienotajā novadā to atrisinājām, bet tik un tā paliek neatrisināti jautājumi, piemēram, atskurbtuves izveidošana. Visos astoņos centros atskurbtuvi taču netaisīsim, bet ar vienu centru nepietiktu."

"Tāpat kā agrāk novadu pašvaldības sadarbojās, veidojot kopīgas būvvaldes, tā varēja turpināt. Lūk, Dienvidkurzemes tūrisma centrs tagad sekmīgi sadarbojas ar Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju. Esmu pārliecināts, ka tagad administrēšanai izdevumi ir lielāki nekā pirms reformas," domā Uldis Kristapsons.

Reklāma
Reklāma
Uldis Kristapsons.

Viss vienā?

Vai pārvaldība ir tāda pati kā mazajos novados – tās pašas nodaļas, tikai kļuvušas par "daļām" un "pārvaldēm" un lielākas? Pašvaldībām ir atšķirīga pieeja. Piemēram, citā novadā ir izveidota kultūras pārvalde, kura pilnībā nosaka kultūras dzīvi novadā, un pa diviem trim kultūras namiem ir viens vadītājs. Citur pretēji: kultūras nodaļas vadītājs tikai koordinē pastāvīgi darbojošos kultūras namus, kur katram ir savs vadītājs un savs budžets. Ir arī pagastu pārvaldes kā atsevišķas iestādes ar savu budžetu. Kā Dienvidkurzemē?

"Arī pie mums bija pagastu pārvaldes ar diezgan lielu autonomiju, kas pašas veica iepirkumus un slēdza līgumus. Mēs jau no sākuma esam gājuši uz centralizēto modeli," vēsta izpilddirektors U. Vārna. "Visi kultūras darbinieki ir pakļauti Kultūras pārvaldei, nevis pagastu pārvaldēm. Īpašumu speciālisti zem Nekustamo īpašumu daļas, sociālie darbinieki – Sociālā dienesta. 

Tagad jūtam, ka pagrūti, un domājam par decentralizāciju. Mums pinķerīgi visiem centralizēti nopirkt, nu, pieņemsim, žalūzijas. Jādomā, kā iestādēm darboties autonomāk."

"Ir jomas, kurās ejam pretējā virzienā nekā valstī un citos novados. Piemēram, Dienvidkurzemē ir ļoti attīstīta brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība. Mēs ejam uz to, lai katrā pagastā būtu ugunsdzēsēju mašīna," papildina priekšsēdētājs. Vēl Aivaru Priedolu uztrauc izglītības pieejamība: "Droši, ka vidusskolas paliks Grobiņā un Aizputē, ne tik droši – Nīcā un Vaiņodē. Šodien vienojāmies ar vecākiem, ka stiprināsim Priekules pamatskolu, lai vismaz tā paliek, jo vidusskolai, kur 12. klasē trīs skolēni un kur tikai viens no 9. klases gatavs nākamgad pāriet uz vidusskolu, diemžēl nepietiek."

"Mums ir vienots veselības aprūpes centrs un 12 feldšerpunkti," stāsta Vija Jablonska, novada veselības centra vadītāja. "Es uzskatu, ka tagad ir labāk tajā ziņā, ka pārvaldes vadītājai nav jākrāmējas ar Veselības ministrijas noteikumiem un medikamentu sagādi. To dara veselības iestāžu darbinieki un speciālisti."

Raimonds Reinis: "Virziens uz centralizāciju ir pareizs, taču nevar divu gadu laikā uztaisīt ideālu sistēmu. Tā attaisnosies ilgtermiņā."

Deputāts, tūrisma speciālists Raimonds Reinis pieņem, ka "virziens uz centralizāciju ir pareizs, taču nevar divu gadu laikā uztaisīt ideālu sistēmu. Tā attaisnosies ilgtermiņā. Piemēram, astoņos novados bija dažādi tūrisma centri. Mēs izveidojām pašvaldības tūrisma aģentūru, apvienojām šos centrus, kuros kopumā strādā mazāk darbinieku, bet strādājam efektīvāk. To apliecina izmērāmi rezultāti: pēc tūristu pavadīto nakšu skaita mēs starp novadiem esam ceturtajā vietā Latvijā. Arī Sporta pārvaldes izveidošana veicinājusi sporta attīstību."

Lēmēji tālāk no tautas

"Pēc Krievijas uzsāktā kara mēs vēlējāmies palīdzēt ukraiņu bēgļiem, kuri patvērumu raduši novadā. Tad arī iepazināmies ar pašvaldības vadību, ar pagastu pārvaldniekiem, ar sociālo dienestu – sadarbība ir tikpat laba, taču lielajā novadā darbības mērogs ir krietni paplašinājies," stāsta Kristīne Vidzeniece, labdarības biedrības "Tabitas sirds" vadītāja.

"Ikviens mazais tūrisma uzņēmējs lielākā novadā izskan labāk, vairāk, jaudīgāk un, cepuri nost, novada tūrisma aģentūrai!" novērtē Ziemassvētku vecīša mītnes saimniece Daiga Kadeģe. "Tūrismam nav nomaļu!" Viņas vadītā biedrība jūtas ieguvēji, jo tiek sadzirdēti un novērtēti vairāk.

Reklāma
Reklāma
Vija Jablonska.

"Domu gājiens iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri tendēti uz sūdzēšanos, ir tāds: "Tagad šito ēku pārdod, ā, tad mūs galīgi nīcina ārā!"," novērojusi Vija Jablonska. "Tomēr deputāti dara, ko var – katra domes sēde notiek citā vietā – kādā no bijušo novadu centriem. Turklāt ir iedzīvotāju sapulces, kuras ir labi apmeklētas."

Vai nevalstiskām organizācijām tagad ir vieglāk ietekmēt domes lēmumus? 

"Mums ir projektu konkursi pašdarbniekiem, mazajiem uzņēmējiem – ar viņu iesaisti mums varbūt ir "par kapeiku" labāk. Bet ar iedzīvotāju padomēm mums viss vēl priekšā," 

saka domes priekšsēdētājs.

Uldis Vārna spriež, ka pašvaldība nonāks līdz iedzīvotāju padomēm, jo sabiedrība ir aktīva. To var novērot gan iedzīvotāju sapulcēs, gan lielo uzņēmējdarbības projektu sabiedriskajā apspriešanā, kā, piemēram, par katalizatoru pārstrādes rūpnīcas būvi Grobiņā vai par vēja parku Pāvilostā.

Daigai Kadeģei kā iedzīvotājai liekas ļoti svarīgi, ka pašvaldības vadība, deputāti braukā uz iedzīvotāju sapulcēm, kurās pastāsta, ko viņi padarījuši un kurās iedzīvotāji arī uzdod savus jautājumus un darāmos darbus. Piemēram, par asfaltu putekļainajā Ziemupes centrā. "Iedzīvotāju padomes, manuprāt, būtu risinājums, tikai svarīgi, kāda pārstāvniecība tajās tiek veidota, vai tajā ir dažādi cilvēki – uzņēmēji, pensionāri, skolotāji," spriež Daiga.

Daiga Kadeģe: "Iedzīvotāju padomes, manuprāt, būtu risinājums, tikai svarīgi, kāda pārstāvniecība tajās tiek veidota, vai tajā ir dažādi cilvēki."

Arī Grobiņas uzņēmēju klubā, kurš faktiski pārtapis par Dienvidkurzemes uzņēmēju klubu, regulāri notiek tikšanās ar pašvaldības izpilddirektoru vai priekšsēdētāju, stāsta Ilgonis Jēčis. "Mēs tiekam informēti par pašvaldības plāniem, izsakām savas domas un vajadzības."

Bet, ja jau šādi regulāri kontakti ar visām iedzīvotāju grupām pašvaldībai jau ir, vai iedzīvotāju padomes ir vajadzīgas? Provocēju: vai tas nebūs lieks birokrātisks posms starp iedzīvotājiem un pašvaldību?

"Noteikti ir vajadzīgas," attrauc domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. "Ir svarīgi, lai katrā ciemā būtu tāda atbalsta grupa, kura ātri varētu pateikt, vai un kas ir vajadzīgs." Uldis Vārna secina, ka demokrātija novadā ir nogājusi ceļu no 31 pagasta padomes uz astoņām novadu domēm un tagad uz vienu. "Nu nav tā, ka, jo lielāks, jo labāk," viņš spriež, "tad jau visa Latvija varētu būt viena pašvaldība."

Tagad iznācis tā, ka konkrēto ciemu, pagastu vairs neviens nepārstāv un jāveido iedzīvotāju padomes, lai atgrieztos pie tā, kas nogriezts ar lielajām reformām – tikai ar "deputātiem" bez lemšanas tiesībām. 

Reklāma
Reklāma

"Ko nozīmē pašvaldība!? To, ka cilvēki uz vietas labāk zina, kas tai teritorijai nepieciešams. Ar iedzīvotāju padomēm kompensējam to, ka valsts nojaukusi vietējo pašnoteikšanos," 

secina izpilddirektors.

Kāpēc pārdod mežu?

"Gada laikā no novada pazuduši 460 cilvēki – tas mums ir milzīgi daudz – viena pilsēta, viens pagasts izzudis," spriež uzņēmējs Uldis Kristapsons. Dunikā neiepūtīsim vairs dvesmu, bet Vaiņodē, Priekulē – noteikti var! Pašvaldībai jāpiesaista investīcijas, nevis jāierīko parki un soliņi!"

"Ja mēs varētu pie jūras būvēt mājas, tad novads plauktu, bet mums ir tikai sešas nobrauktuves pie jūras, tās pašas jāsaskaņo ar uzraugošajām institūcijām," 

replika Aivaram Priedolam.

Kristapsonam nav pieņemams, ka pašvaldība pārdod sev piederošo mežu. Bet, ja nu reiz kā Vaiņodē mežs ir pārdots, tad "naudai jāatgriežas pašā pusē, bet es neredzu, kur tajā ietirgotie trīs miljoni eiro būtu Vaiņodē ieguldīti. Redzu, cik daudz budžetā plānojat iegūt no nekustamā īpašuma pārdošanas."

"Jā," atzīst Uldis Vārna, "pārdevām, jo tā nav pašvaldības funkcija. Bijām prasmīgi saimnieki, un Vaiņodē mežu pārdevām veiksmīgā laikā par iespējami labāko cenu. Nauda pamazām atgriežas Vaiņodē. Arī lauksaimniecības zeme ir jāpārdod zemniekiem. Un pašvaldības dzīvokļi – īrniekiem."

Jāorientējas uz vecas sabiedrības apkalpošanu

Pēc apvienošanās vajadzība pēc tik daudzām pašvaldību ēkām noteikti samazinājās? "Jā, tāds uzstādījums mums ir: viens pagasts – viena ēka," norāda priekšsēdētājs. "Pa dienu skola, vakarā iet tauta." "Bet tad, kad atbrīvojam ēku–, neviens to laukos negrib ņemt," piebilst Juris Grasmanis, "un tad tās ēkas tik vai tā jāuztur, lai neizput. Kā bija ar Kazdangas tehnikuma ēkām." 

Visām slēgtajām skolām tā arī nav izdevies rast pielietojumu. Un tad bieži vien piedomājam, pievelkam funkciju, piemēram, senioriem sanākšanai, lai ēku uzturēšanu attaisnotu, 

atklāj Uldis Vārna.

"Turpat kaimiņos, Jūrkalnē, kur bērnībā gāju skolā, tagad ir veco ļaužu nams. Vājprātīgi skumji, bet uz to jāorientējas arī Dienvidkurzemes novadā," novērojis Uldis Kristapsons. Skolu vietā nabagmājas – tā ir loģiska reakcija uz sabiedrības novecošanos.

"Likums nosaka, ka pie senioriem 80+ jābrauc mājās," piesaka Vija Jablonska, Veselības centra vadītāja. "Ģimenes ārsti mājās nebrauc, bet feldšerīši arī savas mašīnas izmanto, lai varētu sniegt šo pakalpojumu mājās. Viena feldšerīte jau trīs lietotas mašīnas pilnībā ir nobraukusi, lai tikai varētu piekļūt pie šiem pacientiem. Dienvidkurzemē nu ceturtdaļai iedzīvotāju noteikti ir 60+, kas nozīmē, ka mums arvien vairāk pakalpojumu jāsniedz mājās. Pēc kovida ir ļoti daudzi pa telefonu ārstētu, arī ar vēzi slimu cilvēku, tagad jābrauc palīdzēt. Bet ne pie visiem pa šādiem ceļiem var nokļūt. Vienīgais, kas mums traucē, – sliktie ceļi."

Pakalpojumi pazūd neceļos

"Abu iepriekšējo reformu solījumi bija sakārtot ceļus, lai tiktu uz centru, bet sliktie ceļi joprojām padara nepieejamu izglītību un veselību," atgādina Vija Jablonska kā bijušā Priekules novada domes priekšsēdētāja. Ceļi pierobežā esot katastrofāli.

Reklāma
Reklāma

Slēdza mazu skolu, tiesa, tajā bija tikai 30 bērni, bet viena ģimene, kurai bija trīs bērni, pārdeva saimniecību un lopus un pārcēlās uz Zviedriju, atceras Uldis Kristapsons. 

"Kolīdz vecāki padzird, ka kādu pamatskolu, piemēram, Dzērvē vai Kalvenē plāno slēgt, tā jau meklē citu dzīvesvietu."

"Skolnieku un skolotāju trūkums, iedzīvotāju skaita samazināšanās būtu arī bez administratīvi teritoriālās reformas," atgādina Uldis Vārna. "Arī sliktais ceļu stāvoklis un augsti kredītprocenti, kas kavē pārcelšanos uz laukiem, nav šīs reformas izraisīti."

Un tomēr ceļu stāvoklis nosaka ārstu un skolotāju pieejamību. 

"Vaicāju jaunajai ģimenes ārstei, kura sākusi strādāt Grobiņā – kāpēc dzīvojat Vērgalē un braucat vairāk nekā 20 kilometrus uz darbu?" sarunu atstāsta Vija Jablonska. "Mēs gribam dzīvot laukos, bet lai bērnam pieejams bērnudārzs," atbildējusi daktere. Tas Vērgalē ir iespējams, pa asfaltētu ceļu viņa var nokļūt Grobiņā, bet vīrs – uz darbu Liepājā. 23 kilometri pa asfaltu ir nieks."

Neraugoties uz strīdiem un neslēpto pretstāvi reformai pirms divarpus gadiem, lepnie kurzemnieki lielajā Dienvidkurzemes novadā ir pratuši salāgoties un iemācījušies strādāt kopā. Kaut arī ap galdu sēdošajiem pašvaldības darbiniekiem, uzņēmējiem un biedrību vadītājām brīžiem bija pretēji viedokļi, viņi prot cits cita domas respektēt, un aizbraucot radās sajūta, ka ir izveidojusies komanda. To arī viņi paši atzīst: nu jau esam sastrādājušies. Vēl gan esot jāmeklē ideālākais pārvaldes modelis, kas vairāk būtu vērsts uz attīstību.

Vai vajag vēl lielāku novadu?

Administratīvi teritoriālā reforma jau sākotnēji paredzēja apvienot Liepājas pilsētu ar astoņiem novadiem, tomēr pēc diskusijām nonāca pie novada bijušā Liepājas rajona teritorijā bez Liepājas.

2021. gada nogalē Saeima veica grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ar kuru noteica valstspilsētu apvienošanu ar tām pieguļošajiem novadiem pēc 2029. gada pašvaldību vēlēšanām. "Ja dienā pēc pašvaldību vēlēšanām pašvaldību ministrs pasaka, ka nākamais reformas solis būs apvienošanās ar Liepājas pilsētu, tad daudzi pašvaldības darbinieki jau laikus sāka meklēt darbu Liepājā," par cirsto robu kadros joprojām aizvainots Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols.

Aivars Priedols: "Laukos, lai arī pārvaldība vairākkārt mainījusies, mēs tomēr braucam pie cilvēkiem. Pašvaldībai jābūt cilvēkiem sasniedzamā attālumā."

Novada deputāts Juris Grasmanis ir pilnīgi pārliecināts, ka varaskāre reformēt labi funkcionējošo neapstāsies: "Atskatoties vēsturē, varu droši apgalvot, ka paies vien kādi desmit gadi, un Saeimā nonāks kāds jauns politiķis, kurš gribēs uzspodrināt savus uzplečus un atkal spriedīs, ka šitas nav labi un ka jāpārveido. Jo mums ir tendence uz reformām, nevis uz uzlabošanu, un tāpēc es nu pagaidām gribētu, lai paliek tā, kā ir."

Vajadzētu kādu pētījumu – vai pilsētas ar laukiem apkārt dzīvo labāk nekā bez tiem? Piemēram, Kuldīga, Saldus vai Bauska, rosina bijušais Pāvilostas novada domes vadītājs Uldis Kristapsons.

"Liepājas dome kopš mēra Ūliha laikiem nav mainījusies, bet laukos, lai arī vairākkārt pārvaldība mainījusies, mēs tomēr braucam pie cilvēkiem. Astoņi novadi bija ziedu laiki, jo pašvaldība bija iedzīvotājiem sasniedzamā attālumā. Ja novads kļūs vēl lielāks, tad dokumentu pārvaldības sistēmā "Lietvaris" ievadīs rīkojumu un gaidīs, kas kā bumerangs nāks atpakaļ. Cilvēki būs vēl tālāk no varas. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai tā nebūtu!" sola Aivars Priedols.

"Reformas. Iecerētās, īstenotās, nepieciešamās".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma