Mūsu kaimiņvalsts Igaunija šobrīd ir Eiropas veiksmes stāsts izglītībā: saskaņā ar starptautisko skolēnu sasniegumu salīdzinājumu "PISA" tās skolēni ir ceturtie zinošākie dabaszinībās un piektie labākie lasītāji visā pasaulē, turklāt skolotāju algas Igaunijā ir krietni augstākas un dzirdēts, ka arī skolu tīkla kārtošanu igauņiem klājas krietni labāk.
Tāpēc "Latvijas Avīze" devās uz Igauniju, lai noskaidrotu, kas ir šā veiksmes stāsta pamatā. Rakstu sērijā salīdzināsim vispārējās izglītības finansēšanas sistēmu, skolu tīkla kārtošanu un izglītības kvalitāti Latvijā un Igaunijā.
Iespējams, igauņu panākumi izglītībā saistāmi ar to, ka viņi māk plānot un māk arī konsekventi īstenot izplānoto. Kā sarunā ar "Latvijas Avīzi" stāsta Gunda Tīre – latviete, kura strādā Igaunijas izglītības sistēmā, – organizējot starptautisko izglītības pētījumus, piemēram, "PISA" norisi kaimiņvalstī, igauņi izglītības stratēģiju neraksta formāli, bet iekļauj šajā dokumentā tikai to, ko patiešām grasās īstenot, un ieceru īstenošanai arī atvēl naudu.
"Iepriekš stratēģijā bija četri galvenie punkti, un katram no tiem bija paredzēts liels Eiropas Savienības finansējums," stāsta G. Tīre. Stratēģija paredzēja mainīt mācību metodes, virzoties uz prasmju, ne tikai zināšanu apgūšanu, kā arī akcentējot pašvadītu mācīšanos, celt skolotāju un skolu vadītāju kompetenci, saskaņot mūžizglītības iespējas ar darba tirgus prasībām, kā arī digitālo prasmju nodrošināšanu katram skolas absolventam un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu tā, lai tiktu uzlabota mācīšanas kvalitāte.
Stratēģijā, kas jāīsteno no 2021. līdz 2035. gadam, ir tikai trīs galvenie punkti, un arī tiem katram pretī iezīmēts finansējums.
Iedzīvotāju izglītības līmeņa celšanā plānots ieguldīt 18,5 miljonus eiro, skolotāju profesionalitātes un darba uzlabošanā – sešus miljonus eiro, bet izglītības sistēmas pielāgošanā darba tirgus vajadzībām – 833 miljonus eiro.
Skolēnu un skolotāju mazāk
Neraugoties uz to, ka Igaunijā ir krietni mazāk skolēnu nekā Latvijā, skolu skaits nav būtiski atšķirīgs (skat. uzziņu). Latvijā vidēji uz vienu skolu ir 347 skolēni, Igaunijā – 329. Iespaidīgākas atšķirības ir skolotāju skaitā, un līdz ar to arī skolēnu un skolotāju proporcijā. Latvijā vidēji uz vienu skolotāju ir 7,8 skolēni, kamēr Igaunijā – 9,9. Būtiski, ka aprēķinā ņemts vērā reālais skolotāju skaits, tātad arī tie, kuri strādā nepilnu slodzi: šādi skolotāji ir gan Latvijā, gan arī Igaunijā. Iespējams, tieši atšķirīgā proporcija ir galvenais iemesls, kāpēc Igaunijā skolotāju minimālā alga var būt 1749 eiro mēnesī, kamēr Latvijā tā ir vien 1224 eiro.
Tieši vispārējā izglītībā Latvija šogad ieguldījusi tuvu 600 miljoniem eiro, no kuriem gandrīz 527 miljoni eiro ir finansējums skolotāju algām. Tiesa, vispārējo skolu skolotājiem algām paredzēti ap 400 miljoniem eiro.
Savukārt Igaunijā mērķdotācijām pašvaldību skolām novirzīti 494 miljoni eiro, un šajā summā ieskaitītas ne tikai pedagogu algas, bet arī mācību materiāli, kā arī pusdienas visiem skolēniem.
Igaunijā gan ir arī valsts ģimnāzijas, ko dibinājusi un pilnībā uztur valsts. Jāpiebilst, ka tieši tādas pašas subsīdijas kā valsts un pašvaldību skolas saņem arī privātās skolas, kas ir 11% no visām Igaunijas skolām.