Karastāvokļa izsludināšana Dienvidkorejā izraisa politisku krīzi

Dienvidkorejā turpinās viļņošanās, kuru izsauca prezidenta Juna Sukjola lēmums otrdienas vakarā izsludināt karastāvokli, ko viņš jau pēc sešām stundām bija spiests atcelt.

Reaģējot uz prezidenta negaidīto lēmumu, opozīcijas partijas pret Junu ir nolēmušas sākt impīčmenta procedūru.

Juna avantūra

Juns karastāvokļa ieviešanu pamatoja ar opozīcijas pretestību prezidenta virzītajai darba kārtībai, kā arī apsūdzēja to simpātijās pret Ziemeļkoreju. Lai pasargātu Dienvidkoreju "no Ziemeļkorejas komunistu spēku radītajiem draudiem un izskaustu pretvalstiskus elementus, es izsludinu ārkārtas karastāvokli", otrdienas vakarā 22.30 (15.30 pēc Latvijas laika) televīzijā paziņoja Juns, kurš apsūdzēja opozīcijā esošo liberālo Demokrātisko partiju "valsts pārvaldes paralizēšanā". 

Lai arī pēc prezidenta paziņojuma bruņotie spēki bloķēja piekļuvi parlamentam, daļai deputātu izdevās iekļūt parlamenta ēkā un nobalsot par karastāvokļa atcelšanu. 

No kopā 300 parlamenta deputātiem 190 bija sapulcējušies sēžu zālē, lai balsotu, un visi klātesošie nobalsoja par karastāvokļa atcelšanu. Līdzās opozīcijas deputātiem, kas parlamentā ir vairākumā, par karastāvokļa atcelšanu nobalsoja arī 18 Juna konservatīvās Tautas varas partijas deputāti. Prezidents pēc tam paziņoja, ka atcels karastāvokli, ko arī izdarīja trešdien kabineta sēdē pulksten 4.30 pēc vietējā laika. Atbilstoši konstitūcijai prezidentam šādos gadījumos ir jāpilda parlamenta griba. Pēc deputātu balsojuma karavīri devās prom no parlamenta.

Rīkos impīčmentu

Lai arī Juns karastāvokli ir atcēlis, Demokrātiskā partija un vēl piecas mazākas partijas iesniegušas priekšlikumu prezidenta Juna impīčmentam. "Prezidenta Juna Sukjola paziņojums par karastāvokļa izsludināšanu ir nepārprotams konstitūcijas pārkāpums. Tas neatbilda nevienam tā izsludināšanas kritērijam," paziņoja Demokrātiskā partija, salīdzinot prezidenta rīcību ar "dumpi", kas dod pamatu impīčmentam. Prezidenta atcelšanai no amata nepieciešams divu trešdaļu jeb 200 deputātu atbalsts. Lai arī tik daudz deputātu opozīcijai parlamentā nav, tiek liktas cerības arī uz valdošās Tautas varas partijas deputātu palīdzību. Šāds balsojums, domājams, varētu notikt jau piektdien. Pēc tam prezidenta atcelšana jāatbalsta vismaz sešiem Konstitucionālās tiesas tiesnešiem. Lai arī šajā tiesā ir deviņas vietas, trīs tiesneši ir pensionējušies, un viņu vietas ir vakantas. Lai sāktu prezidenta atcelšanas procedūru, nepieciešama vismaz septiņu tiesnešu klātbūtne, vēsta Dienvidkorejas mediji. Tāpēc parlamentam nāksies vispirms izvirzīt tiesnešus, kas aizkavēs impīčmenta procedūru. 

Izskanējuši arī aicinājumi prezidentam atkāpties, kas ļautu izvairīties no ilgstošas impīčmenta procedūras un politiskās krīzes. 

Juna pozīcijas neapšaubāmi ir ļoti novājinātas. Reaģējot uz prezidenta lēmumu izsludināt karastāvokli, virkne prezidenta palīgu atkāpušies no amata, bet valstī lielākā arodbiedrība solīja rīkot ģenerālstreiku, līdz prezidents piekritīs atkāpties.

Apšaubāms pamatojums

Pēdējo reizi karastāvoklis Dienvidkorejā tika izsludināts 1980. gadā, kad pie varas vēl bija autoritārais režīms. Kopš demokrātiskās iekārtas izveidošanas 80. gadu beigās neviens Dienvidkorejas valsts vadītājs savas pilnvaras šādos nolūkos nebija izmantojis. Atbilstoši valsts konstitūcijai prezidents drīkst izsludināt karastāvokli "kara laikā vai kara laikam pielīdzināmās situācijās, vai citās salīdzināmās ārkārtas situācijās". Apskatnieki apšauba uzskatu, ka Dienvidkoreja būtu nonākusi situācijā, kas prasītu karastāvokļa ieviešanu. Daži eksperti arī uzskata, ka Juns pārkāpis konstitūciju, mēģinot ierobežot tieši parlamenta darbību.

Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols otrdienas vakarā valstī izsludināja karastāvokli, ko sešas stundas vēlāk bija spiests atcelt.

Foto: AFP/Scanpix

Juns prezidenta amatā stājās pēc uzvaras 2022. gada vēlēšanās. Apskatnieki norāda, ka pēdējā laikā viņa politiskās pozīcijas kļuvušas aizvien vājākas. Vēlēšanās aprīlī Juna Tautas varas partija zaudēja vairākumu parlamentā, kas ievērojami apgrūtināja viņa iespējas pieņemt likumus. Samazinājusies arī prezidenta popularitāte – atsevišķās aptaujās prezidentu atbalsta tikai 17% vēlētāju. 

Juna popularitāti mazinājuši arī vairāki skandāli, kuros iejaukta viņa sieva Kima Konhī. 

Viņai tiek pārmests par dārgas firmas "Dior" somas pieņemšanu aizdomīgos apstākļos, kā arī par iespējamiem mēģinājumiem manipulēt ar akcijām biržā. Pašlaik turpinās prezidenta strīdi ar opozīciju par nākamā gada budžeta pieņemšanu. Opozīcija arī mēģina no amata atcelt vairākas amatpersonas, tostarp prokuroru, kas atteicies izvirzīt apsūdzības prezidenta sievai.

Karastāvokļa izsludināšana, šķiet, "bija gan pilnvaru pārsniegšana, gan arī politiska pārrēķināšanās, kas nevajadzīgi apdraud Dienvidkorejas ekonomiku un drošību", raidorganizācijai BBC prezidenta rīcības motīvus skaidroja Seulā bāzētās Ihvas Sieviešu universitātes profesors Leifs Ēriks Īslijs. "Viņš runāja kā politiķis, kas nonācis aplenkumā, izmisīgi vēršoties pret augošajiem skandāliem, institucionālo obstrukciju un aicinājumiem veikt impīčmentu," skaidroja pētnieks, piebilstot, ka visas Juna problēmas tagad tikai vērsīsies plašumā.