16. oktobrī Daugavpils teātrī pirmizrāde – režisors Oļegs Šapošņikovs iestudējis laikmetīgu teātra spēli latgaliski pēc norvēģu dramaturga Juna Foses lugas "Kāds noteikti atnāks". Galvenajā lomā – talantīgā jaunā aktrise Zanda Mankopa.
Juns Fose ir 2023. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts, balva piešķirta "par viņa inovatīvajām lugām un prozu, kas dod balsi vārdos neizsakāmajam", nereti viņš tiek dēvēts par norvēģu literatūras jauno Henriku Ibsenu.
Kā vēstīts Daugavpils teātra aprakstā, lugas nokļūšana Daugavpils teātra repertuārā neesot nejaušība, jo Fose savus darbus raksta jaunnorvēģu valodā (nynorsk), kuru rakstībā lietojot vien aptuveni desmit procenti Norvēģijas iedzīvotāju. "Iestudējums "Kaids nūteikti atīs" ir solis uz to, lai būvētu tiltiņu starp jaunnorvēģu un latgaliešu valodu un to nesējiem, kuriem ir daudz kopīga," uzsver Daugavpils teātris.
Juns Fose par savām lugām esot teicis, ka tām nākot par labu, kad varoņu emocijas esot "cieši aizvērtas ar vāku un zem tā vārās". Tāpēc, uzrunājot "Kaids nūteikti atīs" galvenās lomas atveidotāju aktrisi Zandu Mankopu, "Kultūrzīmes" mēģināja saprast, kas vārās Daugavpilī.
– Kāda gaidāma norvēģiski laikmetīgā teātra spēle Daugavpilī?
Z. Mankopa: – Viens ir būt visā iekšā, dzīvot ar savu izrādes tēmu un darbību, tomēr tādējādi nevar redzēt kopējo ainu. Tāpēc gaidu, kā izrādi uztvers skatītāji. Ceru, ka publikai iestudējums liksies interesants un iedarbosimies vismaz uz kādu maņu, ja ne uz sajūtām, tad noteikti uz redzi un dzirdi.
Esam daudz strādājuši, gatavojoties izrādei, mums pat izdevās aizlidot uz Norvēģiju, un, lai gan tur bijām tikai divas dienas, tas bija ļoti vērtīgi. Bija būtiski uzzināt par norvēģiem vairāk, lai savos personāžos varētu parādīt norvēģu mentalitāti, saprast, kā viņi dzīvo un uztver lietas, skatās uz pasauli. Izrādes stāstā ļoti svarīga loma ir arī Norvēģijas dabai, ļoti palīdzēja tās ieraudzīšana pašiem savām acīm. Tagad, esot iekštelpās uz mūsu skatuves un runājot par Norvēģijas dabu un cilvēkiem, ļoti spēcīgi varam atsaukt atmiņā un acu priekšā to, ko redzējām. Bijām Bergenā, kas atrodas netālu no dramaturga dzimtās puses, un interesanti, ka, aizejot līdz teātrim, uzzinājām, ka nedēļā, kad tur bijām, plānota pirmizrāde šim pašam darbam, tā likās tik jauka sakritība! Tiesa, aizbraucām agrāk un izrādi neredzējām, bet brauciens bija tiešām vērtīgs.
– Daugavpils izrādē runāsiet latgaliski, savukārt oriģināls esot sarakstīts jaunnorvēģu valodā…
– Jā, šajā valodā runājot ap desmit procentu Norvēģijas iedzīvotāju, arī Bergenas iedzīvotāju vairākums. Norvēģijā gan dažādu dialektu esot daudz, varot gadīties, ka norvēģis norvēģi pat nesaprot!
Mēs runāsim latgaliski. Lai gan nāku no Rīgas, pa pusei esmu latgaliete, no Latgales nāk mana mamma, un valodu esmu dzirdējusi jau no bērnības. Tiesa, nevaru teikt, ka mana sarunvaloda būtu pavisam tekoša, bet visu saprotu, tajā viegli arī lasīt tekstu un iemācīties lomu.