Kāpēc plašāk maki jāatver vien rīdziniekiem?

Oktobra pirmajās dienās, iestājoties vēsākam laikam, vairākās pilsētās centralizētajai siltumapgādei jau bija pieslēgti gan dzīvojamie nami, gan sabiedriskās ēkas.

Pirms jaunās apkures sezonas siltuma ražotāji pauž, ka apkurei esot sagatavojušies un ka sākšot to bez bažām.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis, Jūrmalas pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš stāsta, ka šī būšot pēc kārtas jau otrā apkures sezona, kuru siltuma ražotāji sagaida ar gana stabilām kurināmā cenām, paredzamiem izdevumiem un bez satricinājumiem, kādus piedzīvoja vēl pirms pāris gadiem Krievijas izraisītā kara ietekmē.

Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs spriež, ka straujam izdevumu kāpumam nav iemesla tāpēc, ka kurināmā cenas neesot ļoti cēlušās. Viņaprāt, lielāki tarifi drīzāk esot izņēmumi vietās, kur notikušas būtiskas pārmaiņas jaunas siltumapgādes infrastruktūras izveidē.

Tarifu svārstībām daudz iemeslu

SPRK vietnē redzams, ka pirms jaunās apkures sezonas dažiem komersantiem tarifi samazinās, citiem palielinās.

Jānis Negribs skaidro, ka svārstībām varot būt vairāki iemesli, tostarp agrāk noslēgto kurināmā piegādes līgumu atšķirīgie termiņi un kurināmā iepirkuma cenas, noslēdzot jaunus līgumus. Dažiem komersantiem kurināmā cena jaunajos līgumos ir zemāka nekā agrāk noslēgtajos, citiem līgumos tā ir augstāka. Atkarībā no tā, ar kādiem nosacījumiem un uz kādu termiņu noslēdz jaunus līgumus, mainās arī tarifi.

Tarifi varot svārstīties, ja, piemēram, komersants ilgstoši nav iesniedzis izvērtēšanai izmaksu pieaugumu, ko rada cenu kāpums, darba algu palielināšanās un nodokļu izmaiņas.

Viens no iemesliem tarifu svārstībām, viņaprāt, varētu būt arī jaunas apkures iekārtas būvniecība un darbības sākums.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Tarifiem mērens kāpums

"Siltumapgādes uzņēmumu sagatavotie un SPRK iesniegtie tarifi lielākoties neparedz lielas izmaiņas, tāpēc sagaidāms, ka jaunajā apkures sezonā siltumenerģijas izmaksas saglabāsies stabilas," apstiprina arī Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. "Iepazīstoties ar 32 komersantu plānotajiem tarifiem, 11 tarifos ir vērojams mērens kāpums 5,37% apmērā, kas galvenokārt bijis saistīts ar dabasgāzes cenu un koksnes kurināmā cenu svārstībām. Savukārt 21 komersants paziņojis par tarifa samazinājumu 5,04% apmērā, balstoties uz iepirktās siltumenerģijas vai kurināmā cenu svārstībām."

Kā skaidro ministrijas amatpersona, šī gada augustā Eiropas dabasgāzes tirgū cenas samazinājās. Toties mazliet tās cēlušās koksnei. 

Bet, tā kā vasaras nogalē Eiropas dabasgāzes krātuvēs krājumu apjoms bijis mazāks nekā pērn, apkures sezonā saglabājas mazliet augstāks cenu svārstību risks. Tās galvenokārt varot ietekmēt auksta ziema vai citi energoresursu tirgu ietekmējoši apstākļi.

Jo mazāk ēku, jo lielāks tarifs

Pašlaik siltumuzņēmumu tarifi svārstās no aptuveni 70 līdz 90 eiro par megavatstundu (MWh). Pēc LSUA pārstāvja Valda Vītoliņa teiktā, tās radot pati apkures sistēma. Jo tā mazāka un jo mazāks vienviet ir dzīvojamo un centralizētajai apkurei pieslēgto ēku skaits, jo lielāks mēdz būt tarifs. Tas uzskatāmi redzams SPRK vietnē izveidotajā kartē – pilsētās tarifi lielākoties ir mazāki nekā mazāk apdzīvotās vietās, kur nereti tie pat pārsniedz 100 eiro par MWh.

Ražošanas izdevumi parasti mēdzot būt mazāki apdzīvotajās vietās ar blīvu apbūvi. Savulaik, apkurē izmantojot tikai dabasgāzi, tās īpatsvars ražošanas izdevumos veidoja 80 līdz 90 procentus. Uzbūvējot jaunās apkures iekārtas, kurināmā izdevumi sarūk. Bet gala tarifi iedzīvotājiem pieaug gan uz jauno iekārtu, gan vispārējā cenu kāpuma rēķina. Tarifiem ceļoties, vienīgais veids, kā iespējams ievērojami samazināt izdevumus, ir dzīvojamo ēku siltināšana.

Dabasgāzes vietā šķelda

"Kaut arī siltuma ražošanā joprojām izmanto un arī turpmāk izmantos dabasgāzi, tās īpatsvars sarūk acīmredzami un ir ievērojami mazāks nekā bija agrāk," saka Valdis Vītoliņš. "To esam panākuši, aizvadītajos gados īstenojot jaunu ar šķeldu darbināmu apkures iekārtu būvniecību, agrāk uzbūvēto modernizēšanu un paplašināšanu Valmierā, Cēsīs, Olainē, Saldū, Liepājā, Talsos, Daugavpilī, Jēkabpilī." Bet arī uzņēmumos, kuros siltuma ražošanā izmanto dabasgāzi, koksnes šķeldas īpatsvars jau sasniedz 70 līdz 80 procentus, dabasgāzes izmantošanu paredzot tikai ļoti aukstajos ziemas mēnešos.

Apkurē tikai koksne

Latvijā jau ir uzņēmumi, kas siltuma ražošanā izmanto tikai koksnes šķeldu un granulas. Pirms jaunās apkures sezonas sākuma "Latvijas Avīze" viesojās divos šādos siltumapgādes uzņēmumos Talsu novadā.

"Tāpat kā visus aizvadītos gadus, arī pirms jaunās apkures sezonas varam būt droši, ka šoziem iedzīvotājiem dzīvokļos nebūs jāsalst," teic pilsētas siltumapgādes privātuzņēmuma "Talsu Bio-Enerģija" valdes priekšsēdētājs Jurijs Zaļupe. "Savulaik bijām pirmie Latvijā, kuri siltuma ražošanā sāka izmantot tikai šķeldu. Ar to apsildām Talsu dzīvojamos namus jau kopš 1999. gada, tādējādi aizvadītajos gados nekad neesam bijuši atkarīgi no dabasgāzes cenām, kas strauji cēlās krīzes laikā. Mums ir noslēgti līgumi ar diviem vietējiem uzņēmumiem par koksnes šķeldas piegādi. Apkures sezonai viss nepieciešamās šķeldas apjoms jau ir sagādāts. Ar piegādātājiem esam vienojušies, ka šķeldas krājumiem vienmēr jābūt ar triju mēnešu rezervi. 

Pirms pieciem gadiem uzņēmumā nomainījām visas vecās apkures iekārtas, veco siltumapgādes cauruļu vietā ir jaunas, rūpnieciski izolētas. 

2008. gadā katlumājā A. Pumpura ielā uzstādījām valstī pirmo dūmgāzu kondensatoru, kas nodrošina dūmgāzu attīrīšanu, ļaujot siltumapgādē izmantot mežizstrādes atlikumus. Visos centralizētajai siltumapgādei pieslēgtajos namos ir izbūvēti automātiskie siltummezgli un patēriņa skaitītāji, līdz ar to iedzīvotāji var paši izlemt, kad grib pieslēgt siltumu. Pilsētā no 208 centralizētajai siltumapgādei pieslēgtajām ēkām ap 50 ir daudzstāvu dzīvojamie nami."

Kāpēc Talsos bija jāceļ tarifs

Ja viss ir tik gludi, kā stāsta uzņēmuma vadītājs, kāpēc pirms jaunās apkures sezonas Talsos cēlies siltuma tarifs – no 1. oktobra 69,13 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 66,48 MWh vietā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)?

Jurijs Zaļupe atbild, ka Talsos tarifu varējuši pat necelt. Bet to, lūk, spiežot SPRK noteikumi.

"SPRK noteikumi paredz nodrošināt, lai tarifi būtu izmaksās pamatoti, caurskatāmi un vienādi piemēroti visiem nozares uzņēmumiem, skaidro SPRK Enerģētikas departamenta vadītājs Jānis Negribs. "Tie nosaka, kā komersantiem jāuzskaita un jāatspoguļo izmaksas, tostarp arī tā sauktā neparedzēto ieņēmumu un izdevumu komponente.

Šī komponente ļauj izlīdzināt atšķirības starp iepriekš tarifā plānoto un notikušo – piemēram, kurināmā cenu vai elektroenerģijas ieņēmumu izmaiņas. Ja komersantam iepriekšējā apkures sezonā veidojušies neparedzēti ieņēmumi, tie nākamajā tarifā ir jāatgriež lietotājiem, savukārt neparedzētas izmaksas drīkst atgūt.

Ar to izskaidrojams uzņēmuma "Talsu Bio-Enerģija" tarifu pieaugums – aizvadītajā apkures sezonā komersantam izveidojās mazāki neparedzētie ieņēmumi nekā vēl gadu iepriekš, tāpēc starpība, kuru atgriež lietotājiem, ir mazāka."

Novada apkurei vajag lielāku piepūli

Arī Talsu novada pašvaldības namu apsaimniekošanas un siltumapgādes uzņēmuma "Talsu namsaimnieks" valdes loceklis Egils Bariss vēsta, ka jaunajai apkures sezonai uzņēmums esot gatavs teju simtprocentīgi. Tiesa, no 1. oktobra Talsu novada iedzīvotājiem siltuma tarifs būs 89,18 eiro par MWh bez PVN. Tarifs ir lielāks nekā Talsos tāpēc, ka novadā esot diezgan sarežģīta loģistika, lai vēl vairāk samazinātu izdevumus un pilnīgāk apmierinātu patērētāju vajadzības. Novadā trūkst noliktavu šķeldas uzglabāšanai, mantojumā bijušas sešpadsmit samērā mazas jaudas katlumājas, tostarp ar malku darbināmas, kas pakāpeniski pārbūvētas. Apkure jānodrošina visu novada pagastu, tostarp Stendes, Valdemārpils un Sabiles, iedzīvotājiem, tāpēc tas prasot lielākas pūles nekā novada centrā, kur ir tikai viena katlumāja. Ik gadu kādas katlumājas pārbūvē uzņēmums iegulda gan savu, gan Eiropas fondu naudu. Tikko apkurei ar šķeldu izdevies pārbūvēt pēdējo ar malku darbināmo Sabilē. Līdz ar to viens darba cēliens būšot galā – turpmāk novadā visas sešpadsmit siltuma ražotnes darbosies ar koksnes šķeldu un granulām. Novadā centralizētajai siltumapgādei tiks pieslēgti 77 daudzstāvu dzīvojamie nami ar 1608 dzīvokļiem.

Noteicošā kurināmā cena

"Siltuma tarifu un to, kas jāmaksā iedzīvotājiem, lielākoties nosaka kurināmā cena," turpina Egils Bariss. "Tā kā nodot šķeldu Ventspils ostā izvešanai uz Zviedriju ir izdevīgāk nekā piegādāt pašmāju siltuma ražotājiem, Kurzemē šī cena mēdz būt pat augstāka nekā, piemēram, Latgalē. Enerģētiskās krīzes laikā siltumapgādes uzņēmumi bija iepirkuši šķeldu par vienu cenu. Bet, tiklīdz Zviedrijā, kas pērk šķeldu Latvijā, strauji cēlās cenas, šķeldas piegādātāji lauza līgumus, jo samaksāt soda naudu viņiem bija izdevīgāk nekā pildīt līguma saistības. Iznākumā bijām spiesti izsludināt kurināmā iepirkumu atkārtoti. Bet tad cenas jau bija pavisam citas. Kamēr uzņēmums piesaka jauno tarifu SPRK un sagaida apstiprinājumu, tikmēr paiet mēnesis, kura laikā cenas kāpj vēl augstāk, radot mums papildu zaudējumus."

Jurijs Zaļupe piebilst, ka pašlaik šķelda maksā ap 20 eiro par beramo kubikmetru. Līdz 2023. gadam kubikmetrs maksājis uz pusi mazāk. Bet, sākoties krīzei, pusgada laikā cena uzkāpa līdz 30 eiro par kubikmetru.

"Deviņdesmitajos gados pie mums Talsos viesojās kāds amerikāņu siltumapgādes lietpratējs, kuru izjautājām par kurināmā cenām pasaulē," atceras Jurijs. "Toreiz amerikānis atbildēja, ka viszemākās cenas esot martā – pēc siltas aizvadītās ziemas. Bet visaugstākās martā – pēc aukstas aizvadītās ziemas. Tā tās cenas staigā arī pašlaik."

Peles brīdina par lielākiem rēķiniem

Jautāti, cik šoziem pilsētas un novada iedzīvotājiem būs jāmaksā par siltumu, "Talsu Bio-Enerģijas" pārstāvis atbild, ka pēc jaunā tarifa talseniekiem rēķini pieaugšot vien mazliet – aptuveni par diviem līdz trim eiro mēnesī. Savukārt Egils Bariss domā, ka novada iedzīvotājiem rēķini gan varētu būt krietni lielāki. Tā kā agrāko kopsaimniecību centros un ciematos uzceltās daudzstāvu dzīvojamās mājas ir ļoti dažādas un nav nosiltinātas, rēķini būs atkarīgi no tā, kāda būs ziema. Ja būs stiprs sals, tad pēc šī tarifa nenosiltinātās mājās, kam vējš pūš cauri pa visiem stūriem, izdevumi varot sasniegt vairāk nekā divus eiro par kvadrātmetru mēnesī. "Tā kā šoruden peles mājās lien bariem, iespējams, ziema būs gana barga, līdz ar to iedzīvotājiem siltuma rēķini varētu būt lielāki," piebilst Jurijs Zaļupe.

Vislielākās bažas Rīgā

Par siltuma rēķiniem vairāk nekā citiem būtu jāraizējas Rīgā, kur, iespējams, peļu ir mazāk, toties gan nenosiltinātu daudzstāvu dzīvojamo namu, gan iedzīvotāju, gan saimnieciskas tuvredzības ir krietni vairāk nekā Talsu novada siltumapgādes uzņēmumos.

Septembrī par to jau pauda satraukumu Rīgas Enerģētikas aģentūrā, norādot uz 2725 daudzstāvu dzīvojamiem namiem Rīgā, kuros gada vidējais siltumenerģijas patēriņš pārsniedz 125 kilovatstundas (kWh) uz kvadrātmetru, citiem vārdiem sakot, burtiski izkūp gaisā. No šo ēku kopskaita gandrīz pusei jeb 1246 ēkām patēriņš ir vēl lielāks – vairāk nekā 145 kWh uz kvadrātmetru gadā.

Tomēr tas, kā redzams, nekavēja "Rīgas siltumam" vienā angļu mierā gatavot tādu tarifa plānu, kas sākotnēji paredzēja kāpumu par 22% – līdz 90,15 eiro par MWh. Pēc Ekonomikas ministrijas iebildumiem un sabiedrības saceltā trača tarifu gan pārlaboja, un no 1. oktobra tas kāps par 12% un būs 83,01 eiro par MWh.

Cik tad, sākot no oktobra, rīdziniekiem būs jāmaksā par dzīvokļu apkuri?

"Rīgas siltuma" pārstāvis Ivo Valdovskis atbild, ka aukstajos ziemas mēnešos atjaunotā vai jaunā daudzdzīvokļu namā par divu istabu dzīvokli aptuveni 50 kvadrātmetru platībā maksa varot pieaugt aptuveni par sešiem eiro – no līdz šim maksātajiem 45 līdz 51 eiro mēnesī. Toties nerenovētā ēkā, kurā ir lieli siltuma zudumi, izdevumi varot pieaugt aptuveni par astoņiem līdz 12 eiro – no līdz šim maksātajiem 70 līdz 82 eiro mēnesī. Arī viņš teic, ka 

vienīgais, kas varot paglābt no lielākiem izdevumiem par apkuri, ir namu remonts un siltināšana. 

Uzņēmumā "Rīgas siltums" aplēsuši, kā dzīvojamo namu iedzīvotāji varētu samazināt izdevumus (skat. tabulu).

Siltuma ražošanas uzņēmuma "Eco Energy Riga" valdes priekšsēdētājs Jānis Timma skaidro, ka Rīgā siltuma rēķini ir lielāki, nekā tie varēja būt, tāpēc, ka "Rīgas siltums" pērk "Latvenergo" termoelektrocentrālēs no dabasgāzes saražoto siltumu, kas ir dārgāks nekā uzņēmumos, kuri siltumu ražo no koksnes šķeldas vai granulām.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".