Mediju sapieri. Dzīvokļu īpašnieku dati: kā no baltas lapas?

Pagājušā gada nogalē daudzus dzīvokļu īpašniekus satrauca publiski izplatītais uzaicinājums norādīt datorizētajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) savus tālruņu numurus, e-pasta adreses un īstās dzīvesvietas adreses. Daudzi pārdzīvo, ka pienākums joprojām nav paveikts: īpaši satraukti ir vecāka gadagājuma dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav pietiekami labas spējas izmantot datoru vai – šādu prasmju nav vispār.

Vai pašam jāmaldās datorā?

Prasību aktualizēt kontaktinformāciju, kas nepieciešama vispirms jau saziņai ar īpašuma pārvaldnieku, diktē Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi, kas ir spēkā no 2024. gada 1. novembra.

"Latvijas Avīzes" aptaujātie namu iedzīvotāji, kuri nevēlējas atklāt savus vārdus, saka, ka pārvaldniekam par viņiem visi dati sen jau esot, kopš noslēgts līgums par nama apsaimniekošanu, un ka no pārvaldnieka rēķinus un citas ar namu apsaimniekošanu saistītās ziņas viņi jau sen saņemot elektroniski e-pastā, nevis papīra veidā. Tāpēc neesot saprotams, kāpēc viņiem tie paši dati, kuri jau ir pārvaldnieka rīcībā, vēl būtu jāreģistrē BIS.

Likuma grozījumos tik tiešām ir vairāki "mierinoši" papildnosacījumi. 

Vispirms jau prasība iesniegt "aktuālu kontaktinformāciju" liecina, ka nevajadzētu būt problēmām, ja joprojām aktuālas ir visas iepriekšējās ziņas, kas jau ir pārvaldnieka rīcībā. 

Turklāt likums gan prasa, lai kontaktinformācija tiktu reģistrēta Būvniecības informācijas sistēmā, tomēr neuzstāj, ka tas būtu noteikti jādara dzīvokļa īpašniekam pašam. Kā alternatīva tiek norādīts, ka dzīvokļa īpašnieks prasītās ziņas (tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi) var iesniegt pārvaldniekam vai personai, kura kārto mājas lietu. Un tālāk pienākums reģistrēt šo informāciju Būvniecības informācijas sistēmā attiektos tieši uz īpašuma apsaimniekotāju (Pārejas noteikumu 11. punkts).

Turklāt neviens nav atcēlis likuma 10. panta 5. apakšpunktu, kurā minēts: "Ja dzīvokļa īpašnieks nav norādījis vai iesniedzis elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi, par adresi saziņai ar pārvaldnieku tiek uzskatīta dzīvokļa īpašuma adrese."

Pašiem svarīgi būt sasniedzamiem

Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) Latvijā uztur Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Iestādē skaidro, ka visvairāk datu aktualizēšana esot vajadzīga pašiem dzīvokļu īpašniekiem, lai namu pārvaldnieki varētu ātrāk sazināties ar viņiem par namu apsaimniekošanu. Piemēram, jāsasauc kopsapulce vai jārīko elektroniskā balsošana, lai izlemtu par steidzami nepieciešamiem remontiem vai lai laikus brīdinātu par ūdens piegāžu un citu komunālo pakalpojumu pārtraukumiem. 

Tā kā pašlaik daļa dzīvokļu īpašnieku dzīvo citur, tostarp arī ārzemēs, namu pārvaldniekiem bieži neesot iespējams ar viņiem sazināties.

Kamēr dzīvokļa īpašnieka īstā dzīvesvieta, tāpat tālruņa numurs nav zināmi, visus paziņojumus par nama uzturēšanu pārvaldnieks nosūta tikai uz dzīvokļa īpašuma adresi.

Dzīvokļa īpašuma likuma pārejas noteikumos minēts, ka dati iedzīvotājiem būtu jāaktualizē līdz 2024. gada 31. decembrim, taču Būvniecības valsts kontroles birojā apliecina – datus varot iesniegt BIS arī pēc likumā norādītā datuma.

Līdz šī gada 13. janvārim no Latvijā reģistrētajiem 39 487 namiem ar 720 973 dzīvokļiem dati BIS ir iesniegti par 86 178 jeb tikai aptuveni 12% dzīvokļu īpašnieku. BVKB skaidro, ka 

neesot iemesla bažām par vēršanos pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri neiesniegs šos datus, kaut arī pēc likuma tas ir viņu pienākums.

Gaida ziņas par īpašniekiem ārzemēs

Arī dzīvojamo namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Nekustamā īpašuma pārvalde" pārvaldnieks Arnis Skudra uzsver, ka viņa vadītajā uzņēmumā, kurš Rīgā apsaimnieko ap 60 dzīvojamo namu, aktuālas iedzīvotāju kontaktinformācijas trūkst – visvairāk par tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri dzīvo ārzemēs un nav sasniedzami, tāpēc likumā noteiktā prasība ir domāta viņiem.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikts, ka no 2023. gada 1. marta BIS ir obligāti elektroniski jākārto mājas lietas visos dzīvojamos namos, kuros ir vairāk par trim dzīvokļiem. Atbildīgais par mājas lietas kārtošanu ir pārvaldnieks.

"Par tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri datus bija iesnieguši agrāk, mēs jau bijām paši ievadījuši tos BIS," turpina Arnis Skudra, "ja ir visi dzīvokļu īpašnieku kontakti, tad pārvaldniekam kārtot visas namu apsaimniekošanas lietas ir vienkāršāk – viss ir pārskatāms un sasniedzams. Jau labu laiku dzīvokļu īpašnieku aptaujas un kopsapulces mums notiek digitāli, izmantojot BIS. Tāpēc tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri to vēl nav paguvuši, tas tomēr būtu jāizdara.

Uzskatu, ka šādi Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi ir pareizi un atbalstāmi, jo pēc Fizisko personu datu apstrādes likuma citas valsts pārvaldes iestādes nemaz nedrīkst izpaust šos datus. 

Jā, apgūt jaunu tehnoloģiju sākumā kādam vienmēr šķitīs sarežģīti un grūti. Sākumā arī mēs uz šo jaunievedumu skatījāmies ar šķību aci. Bet tagad redzam, ka tam ir nākotne, tas atvieglo namu apsaimniekošanu. Jāatzīst, pašlaik dzīvokļu īpašnieku atsaucība aicinājumam iesniegt datus nav liela. Pieļauju, ka vēl paies kāds laiks, kamēr cilvēki pieradīs pie šīs prasības."

Vai datus neizmantos ļaunprātīgi?

Atsevišķus dzīvokļu īpašniekus satraucis arī fakts, ka ziņas, kuras jādara zināmas pārvaldniekam vai personai, kura kārto mājas lietu, pēc Fizisko personu datu apstrādes likuma varētu uzskatīt par aizsargājamām un tādējādi neizpaužamām.

Viņuprāt, par datu drošību neviens nevarot būt pārliecināts. Par to liekot šaubīties, piemēram, pērn novembrī plašsaziņas līdzekļu ziņotais, ka tehniska brāķa dēļ noplūduši 42 dažādu pašvaldību darbinieku un iedzīvotāju personas dati, tostarp vārdi, uzvārdi, personas kodi un adreses.

BVKB uzskata, ka neesot iemesla bažām par datu noplūdināšanu personām, kuras varētu tos izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Arī Datu valsts inspekcijā atbild, ka par datu drošību atbild tā iestāde, kas tos apstrādā, ievērojot Kiberdrošības likuma prasības. Ja dati netiks glabāti atbilstoši prasībām, tad iestādei varot piemērot sodu saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu. Datu valsts inspekcija uzrauga arī valsts iestāžu datu apstrādi un nodrošina, ka tiek ievēroti visi attiecīgie datu aizsardzības noteikumi. Namu pārvaldniekiem, kuriem šie dati ir pieejami jau tajā brīdī, kad persona noslēdz līgumu, ir pienākums nodrošināt drošu to glabāšanu. Ja šie dati netiek glabāti atbilstoši, tad sodu var saņemt namu pārvaldnieks.

Uzziņa

Kā iesniegt ziņas: soli pa solim

• Autorizējoties Būvniecības informācijas sistēmā (BIS): https://bis.gov.lv/lv ar vienotās pieteikšanās moduli "Latvija.lv";
• zem izvēlnes ikonas "Mana darba vieta" – atver sadaļu "Māju lietas";
• izvēlies sadaļu "Īpašnieka lietas";
• atver mājas lietu, spiežot uz ikonas "Pāriet uz mājas lietu";
• izvēlies sadaļu "Īpašnieki", atrodot sarakstā savu dzīvokļa īpašumu un nospiežot uz blakus esošās ikonas;
• datu ievadīšanai nospiest "Labot";
• norādot savu tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi, nospiest "Saglabāt".

Palīdzību var saņemt, zvanot pa BIS atbalsta tālruni 62004010.

Ko saka likums?

Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir iesniegt (…) aktuālu kontaktinformāciju, kas nepieciešama saziņai ar pārvaldnieku, kā arī ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu saistītu uzaicinājumu un paziņojumu saņemšanai;

Dzīvokļa īpašnieks norāda Būvniecības informācijas sistēmā vai iesniedz pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu, šādu aktuālu kontaktinformāciju:

1) tālruņa numuru;

2) elektroniskā pasta adresi;

3) korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses.

Ja dzīvokļa īpašnieks nav norādījis vai iesniedzis elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi, par adresi saziņai ar pārvaldnieku tiek uzskatīta dzīvokļa īpašuma adrese.

Kontaktinformāciju pārvaldnieks vai persona, kura kārto mājas lietu, pievieno Būvniecības informācijas sistēmā termiņā, kāds attiecībā uz dokumentu ietveršanu mājas lietā noteikts normatīvajos aktos. (Pārejas noteikumi.)

Avots: Dzīvokļa īpašuma likums.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes