Der zināt! Nezāles — plebeji un agrie putni

Diemžēl daudzi zemnieki necenšas ievērot pamatlikumu saistībā ar to, ka audzētajai sugai atkārtoti vienā un tajā pašā laukā nevajadzētu atgriezties agrāk kā pēc četriem gadiem, līdz ar to nezāļu ir daudz un tās apkaro lielākoties ar ķīmiskām metodēm.

Rindojot datus tabulās (to matemātiskajai apstrādei, lai pārliecinātos par ticamību), pirmais atzinums, kas krīt acīs, ir fakts, ka augkopji nebūt necenšas ievērot zemkopības pamatlikumu saistībā ar to, ka audzētajai sugai atkārtoti vienā un tajā pašā laukā nevajadzētu atgriezties agrāk kā pēc četriem gadiem. Tas nozīmē, ka augiem kaitīgo organismu (nezāles, slimības, kaitēkļi) ir vairāk un tie tiek vadīti galvenokārt ar ķīmiskajām metodēm. Zinot, ka tikai atsevišķās saimniecībās lauki tiek aplaimoti ar kūtsmēsliem, par augsnes bioloģiskajām īpašībām atliek tikai diskutēt.

Ar Zemkopības ministrijas atbalstu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes nezāļu pētnieki Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra vadībā vairākas sezonas cītīgi veikuši nezāļu monitorēšanu katra novada (Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale) vismaz 70 laukos. Uzskaites lauki pa gadiem netika mainīti, bet tajos augošās sugas gan saskaņā ar konkrētās saimniecībās plānoto mainījās. Monitorētajos laukos pārsvarā tika audzētas labības, katru gadu vairāk nekā 20 saimniecībās nezāles fiksējām rapšu, vairāk nekā desmit – kukurūzas un pēdējos gados arī lauka pupu laukos, bet kartupeļi un citi kultūraugi iegadījās krietni mazāk. 

Zemgalē nezāļu vismazāk

Nezāļu uzskaites dati liecina, ka platībās ar augstu labību īpatsvaru (virs 80%) augu maiņā četru (vidēji visos reģionos) līdz piecu (Vidzemē) gadu periodā dominē: lauka vijolīte, sārtā panātre, saules dievkrēsliņš un arī sārņaugi (rapši un citas labību sugas). Trijos reģionos augstā labību īpatsvara dēļ sējplatībās pa gadiem būtiski palielinājusies vējauzas un arī rudzu lāčauzas sastopamība.

Kopējais nezāļu skaits uz platības vienību pa gadiem mainīgs, bet kopumā nezāļu mazāk Zemgales laukos (līdz 50 gab./m2), kas apliecina, ka te laukus apstrādā intensīvāk nekā citos reģionos. Kurzemē un Latgalē nezāļu daudzums vidēji svārstās no 80 līdz 100 gab./m2, un tas, pēc vairāku pētnieku uzsvērtā Eiropas nezāļu pētniecības kongresā Prāgā 2016. gada jūnijā, jau būtiski samazina labību ražu.