Lauksaimniekiem būs pieejama jauna aizdevumu programma 16,9 miljonu apmērā

Lauksaimniecības nozares darbības stabilizēšanai un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai Zemkopības ministrija (ZM) plāno ieviest aizdevuma programmu ar kopējamo pieejamo finansējumu 16,9 miljoni eiro, liecina ZM sagatavotais rīkojuma projekts tiesību aktu portālā.

Cietušajām nozarēm, tostarp ganāmo mājlopu audzēšanas, piena lopkopības, kā arī graudu, rapšu un kartupeļu nozarei, plānots ieviest aizdevuma programmu ar 0% un atmaksas termiņu līdz diviem gadiem.

Kopumā šajā programmā paredzēts finansējums 16 941 975 eiro apmērā, tostarp 3 348 415 eiro būs Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalsta finansējums, bet 13 593 560 eiro - valsts atbalsts.

Vienlaikus zaudējumu segšanai augļu un ogu nozarē paredzēts novirzīt 3 448 365 eiro no ES piešķirtā ārkārtas atbalsta, teikts rīkojuma projektā.

ZM, veicot nozaru izvērtējumu, lai noteiktu nelabvēlīgās tirgus un klimatiskās situācijas visvairāk skartās nozares Latvijā, kurās lauksaimniekiem būs iespēja saņemt finansiālo atbalstu, secinājusi, ka lielākie ekonomiskie zaudējumi salīdzinājumā ar šo nozaru izlaides vērtību 2022. gadā ir ganāmo mājlopu, tostarp liellopu, aitu, kazu un zirgu, audzēšanas, piena lopkopības un augļu un ogu nozarēs.

Šīm nozarēm prognozētie ekonomiskie zaudējumi 2023. gadā pārsniedz 20% no 2022. gada izlaides vērtības.

Ministrijā skaidro, ka finansiālu atbalstu nozarēm nepieciešams sniegt, lai mazinātu ekonomisko un klimatisko apstākļu radīto negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības nozarēm, sekmētu lauksaimniecības produkcijas ražošanas saglabāšanu un nepieļautu saimniecību likvidāciju finansiālo sarežģījumu dēļ.

Ministrijā uzsver, ka kritiskā situācija lauksaimniecības nozarē turpina pasliktināties. Ilgstošais un ekstrēmais sausums 2023. gada aprīlī-jūnijā ir radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visām lauksaimniecības, jo īpaši ganāmo mājlopu audzēšanas un piena lopkopības, nozarēm.

ZM skaidro, ka mazā lopbarības augu ražība būtiski palielinājusi lopbarības izmaksas, kas veido vienu no nozīmīgākajām izmaksu pozīcijām lopkopības nozarē. Tostarp gaļas liellopu nozarē lopbarības izmaksas veido 71% no kopējām saimniecības izmaksām, bet piena lopkopībā - 26%.

Kopējās lopbarības izmaksas 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu varētu palielināties par 20,6 miljoniem eiro, paredz ZM.

Tāpat ministrijā piebilst, ka graudkopībā klimatiskie apstākļi būtiski ietekmē graudaugu ražību un kopražas. Savukārt 2023. gada pavasarī Latvijas augļkopji būtiski cieta no pavasara salnu postījumiem.

Apsekošanas dati liecina, ka kopumā cietušas 284 saimniecības un 2413 hektāri augļkopības platību, kas ir 23% no kopumā deklarētajām augļkopības platībām. Ņemot vērā bruto seguma cenas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķinātie zaudējumi augļu un ogu nozarei kopumā ir 8 776 568 eiro.

Ministrijā uzsver, ka šajā nozarē pašlaik nav pieejams saprātīgs apdrošinātāju piedāvājums, tāpēc šīs platības reāli nav iespējams apdrošināt, un tas nozīmē, ka neviens no pieteiktajiem hektāriem nav apdrošināts.

Vienlaikus ražošanas resursu cenu indeksi 2023. gadā turpina saglabāties būtiski augstāki nekā lauksaimniecības produktu cenu indeksi, teikts rīkojuma projektā.

Piešķirto finansējumu plānots prasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". ZM finansējumu plāno izlietot līdz 2024. gada 31. janvārim.

Iepriekš Latvijai jūlijā piešķirts ES ārkārtas atbalsts lauksaimniecībā 6,8 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus valdība var lemt piešķirt nozarei arī valsts atbalstu, kas nepārsniedz 200% no summas, ko piešķīrusi ES.

ZM lēmusi valdībai prasīt maksimālo iespējamo ārkārtas atbalsta apmēru 13,6 miljonu eiro apmērā, tādējādi kopā ar ES finansējumu maksimālais iespējamais atbalsta apmērs lauksaimniekiem krīzes skartajās nozarēs būtu 20,4 miljoni eiro.

Savukārt augusta sākumā piedzīvotā negaisa seku novēršanai lauksaimniekiem pieejams atbalsta pasākums ar kopējo finansējumu trīs miljoni eiro.