Daudzus joprojām nodarbina jautājums par to, kādas gan tehnoloģijas varētu būt tādām ārpuszemes civilizācijām, kuras mūsējo apsteidz vai neskaitāmām tūkstošgadēm. Viena no versijām pauž, ka vispirms tas varētu nozīmēt to, ka distance starp mums un “tiem tur” aizvien vairāk samazinās. 

Lielā mērā tas tā ir tāpēc, ka cilvēce pakāpeniski tomēr sāk kaut ko vairāk saprast, ja ne gluži no citplanētiešu tehnoloģijām, tad katrā ziņā no potenciālās domāšanas vai pat rīcības. Iespējams, kaut kad nākotnē tam varētu piemist pat izšķirošā loma. Saistībā ar to fenomenālo notikumu un parādību vācējiem un uzglabātājiem ir kāds pietiekami interesants stāsts.

Armijas virsnieks Džims Penistons 1980. gada decembrī atradās britu armijas bāzē Vudbridžā, kuru cita starpā vēl joprojām mēdz dēvēt arī par citplanētiešu noslēpumu citadeli. Pildot tur savus dežūras pienākumus, viņš kādā brīdī virs tuvējā meža ieraudzīja virkni dīvainu gaismas uzliesmojumu. Paaicinājis līdzi pilotu Edvardu Kabansagu, viņš devās iespējamās, kā viņam bija šķitis, aviokatastrofas vietas virzienā.