Pērn ar redaktori bijām rehabilitācijas centrā "Līgatne" – gan palutināt sevi, gan sakārtot veselības jautājumus. Mana kā sēdoša darba darītājas problēmzona, protams, ir mugura. Vienmēr pēc 5–6 klasisko muguras masāžu kursa jūtos daudz labāk. Taču... tas ir tik sāpīgi!!! Īpaši otrā un trešā masāža, kad esmu kā pusaudze gatava bēgt no rehabilitācijas centra. Bet nekad jau to neizdaru, jo zinu, ka tikai manis pašas labā tas ir. 

Nabaga meistari, kuriem jāklausās, kā es sāpēs vaidu un kliedzu, īpaši trešajā reizē, kad uzkrājušās pienskābes un muskuļu tūska. Bet es jau neesmu riebīga, es nekad nekliedzu, ka man sāp. Ieķeros kušetē un bļauju: “CIK MAN IR LAAAABI!!!” Tā teikt, lai citi pacienti nenobīstas. Un izelpošana, kā arī bļaušana noteikti mazina sāpes, vismaz man tā šķiet. Taču pēdējā reizē man patrāpījās masieris, kura masāžas nebija sāpīgas. Par to sūdzējos Aijai: redz, nesāpēja, tātad neko labu tā masāža man neizdarīja. Doma, ka man ar muguru viss ir kārtībā un nesāp šā iemesla dēļ, nebija pieļaujama. Jo zinu, ka nav kārtībā! Ko arī pierādīja tajā pašā reizē jau cita masiere. Aija paraustīja plecus un pajautāja, kāpēc es sevi tā moku. Viņa gan uz sāpīgām masāžām nekad neiet. Bet KĀ? KĀ TAD IR IESPĒJAMS SAKĀRTOT SAVU VESELĪBU, JA NESĀP? Nu, var gan, un esot ļoti daudz dažādu masāžu un meistaru, kas varot palīdzēt sakārtot veselības jautājumus bez sāpīgām masāžām. Esmu patiesi ieinteresēta un apsolu šo jautājumu papētīt dziļāk. Savukārt Aija ir ieinteresēta mana pētījuma rezultātā, jo varbūt es būšu gatava savu pieredzi pastāstīt arī žurnāla lasītājām. Jā, esmu, ja hipotēze “eksistē nesāpīgas masāžas, kas var palīdzēt sakārtot arī fizisko veselību” apstiprināsies....