Šo it kā vienkāršo teikumu es pirmo reizi izdzirdēju, kad 2001. gadā sāku iepazīt ciguna pasauli. Šis teikums ciguna filzofijā veido vienu no tā pamatiem. Varu teikt, ka vēl joprojām šo teikumu preparēju izpratnē, pieredzu un veidoju to par savas dzīves uztveres pamatu.

Cigunā šo teikumu izprot kā prāta spēju noteiktā ķermeņa vietā koncentrēt uzmanību, kas liek enerģijai plūst uz šo vietu. Spēja koncentrēt enerģiju tiek izmantota ne tikai kaujas mākslā, bet arī dziedināšanā. Ciguna meistari to demonstrē neskaitāmos eksperimentos, aizdedzinot papīru ar plaukstu, radot vibrāciju uz ūdens virsmas ar plaukstu, atgrūžot cilvēku no sevis, tam nepieskaroties. Cigunā, uzliekot sāpošajai vietai virsū plaukstas un koncentrējot uzmanību plaukstu centros, māca dziedināt šo vietu.

Vai šo fenomenu izmanto tikai ciguna praktizētāji? Vai arī tas darbojas ikviena cilvēka dzīvē?

Lai šo ideju varētu saprast precīzāk, šis teikums ir jāpapildina – kur ir mana uzmanība, tur plūst enerģija un TAS aug lielāks.