Cilvēki atrod miljons attaisnojumu, lai nedarītu to, kas ir patiešām svarīgi...

Daudzi cilvēki mūsdienās interesējas, kā uzlabot dzīvi. Daži izvēlas tādu vai citādu garīgo praksi… Bet nereti notiek tā, ka, par spīti tam, ka teorētiski zinām jau ļoti daudz, dzīve nemainās. Un ļoti bieži iemesls ir tāds, ka mēs vienkārši nepielietojam zināšanas praksē. Kāpēc? Ir tāds viens no populāriem iemesliem (un tādu ir vairāki)… Tas ir nolieguma stāvoklis. Šajā rakstā* lasi par četriem nolieguma veidiem, ar kuru palīdzību mēs nodrošinām to, ka nekas arī nemainīsies.

1. Prioritārais noliegums

Tas ir tad, kad jūs pavisam apzināti savas prioritātes saliekat tā, lai nedarītu to, kas patiesībā ir pats svarīgākais.

Var gadīties tā, ka kāds grib ienirt garīgajā praksē, taču darbā ir liela slodze, jāpārceļas, jāgatavojas bērnu Ziemassvētku eglītēm vai vēl sazin kas. Vai, piemēram, sieviete ļoti vēlas izveidot attiecības, realizēties ģimenē, bet viņai tā vietā ir jāiet uz gudrajām lekcijām vai vienkārši jāiegūst n-tās izglītības, jāveido karjera, kas pēc būtības tikai ir plāksteris virsū vientulības un izolācijas sajūtai.

Ja mums kaut kas ir ļoti svarīgs, tas nozīmē, ka mēs automātiski ļoti baidāmies piedzīvot izgāšanos tajā sfērā, tādēļ mēs to nedarām nemaz. Lai pasargātu sevi no neizdošanās. Tādēļ mēs izdomājam sev mērķus un plānus, kas aizpilda laiku, lai varētu droši sev pateikt – šim man laika nav.

Iedomājies nelaimīgu cilvēku, kam uz ielas iedod grāmatu, kas saucas “Kā kļūt laimīgam”. Viņš paskatīsies un nodomās, ka viņam šobrīd nav laika to lasīt.