Attiecībā uz menopauzi joprojām ir ļoti daudz aizspriedumu – visdrīzāk tādēļ, ka vēsturiski sievietes galvenais uzdevums ir bijis dzemdēt bērnus. Tā kā menopauze šo funkciju izbeidz, vēl salīdzinoši nesen tā tika uzskatīta gluži vai par slimību, par kuru nepieklājas runāt publiski.

Alopātiskā medicīna diemžēl neko vairāk par hormonu aizvietotājterapiju (HAT) nepiedāvā, un zinātnisko pētījumu par menopauzi, tāpat kā par sievietēm kopumā, ir maz. Vēsturiski klīnisko pētījumu subjekti lielākoties ir bijuši vīrieši, jo sieviešu hormonālās svārstības padara sievietes par sarežģīti pētāmām un pētniecības procesu sadārdzina. Daudzu zāļu efektivitāte, devas un blakusparādības uz sievietēm nekad nav tikušas pārbaudītas! Viss minētais mani piespieda un iedvesmoja meklēt alternatīvas metodes, lai premenopauzes periodā ar dabisku līdzekļu palīdzību sakārtotu veselību. No menopauzes izvairīties nevar, bet no ciešanām gan!

Pārdomas par šo tēmu aizsāka Līga Zemniece “SPĪGANAS” februāra/marta numurā, tādēļ simptomu sarakstā neiedziļināšos. Vien gribu piebilst, ka pirmās hormonālās pārmaiņas, ko var klasificēt kā premenopauzi, dažkārt ir manāmas jau ap 30 gadu vecumu. Tās var izpausties kā sāpīgas vai apjomīgas mēnešreizes, regulāras galvassāpes, premenstruālais sindroms. Šos simptomus ir iespējams novērst, ja tiek atrasts un novērsts to cēlonis. Visbiežāk pie vainas ir organisma piesārņojums, dažādu mikroelementu trūkums un stresa pilna dzīve. Ja tu visu laiku skrien kā vāvere ritenī, tavs kortizola līmenis nemitīgi ir paaugstināts, kas savukārt noved pie virsnieru dziedzeru izsīkuma. Un tad kādā brīdī organisms burtiski sabrūk, jo vairs pienācīgi nedarbojas hipotalāma-hipofīzes-virsnieru (HPA) ass, kas regulē daudzus ķermeņa procesus, tostarp gremošanu, imūnsistēmu, garastāvokli, seksualitāti.