Latvijas kriminālistikas vēsturē ir zināmi vairāki gadījumi, kad mīklainā nāvē iet bojā tautas mīlestību guvis cilvēks, taču neērts padomju varai.

Neērts tādēļ, ka atļāvās domāt un runāt citādi, nekā bija pieņemts. Oficiālā versija par iemesliem parasti bija pašnāvība vai nelaimes gadījums, taču ne visi ļaudis tam ticēja. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados mīklainos apstākļos izdzisa kinorežisora Jāņa Mūrnieka (1947–1984) un dzejnieka Klāva Elsberga (1959–1987) dzīvība, deviņdesmito sākumā tā notika ar kinooperatoru un režisoru Juri Podnieku (1950–1992). Ir vēl kāds gadījums, kuru, lai arī kopš traģēdijas pagājuši vairāk nekā 45 gadi, cilvēki nespēj aizmirst. Runa ir par dziedātāja, Lapmežciema zvejnieku kolhoza kluba vokāli instrumentālā ansambļa "Selga" solista Andreja Lihtenberga (1938–1979) negaidīto, mīklaino nāvi. Citstarp jāpiemin, ka tajā pašā 1979. gada maijā, vien pāris mēnešus pēc Lihtenberga nāves, identisks liktenis piemeklēja patriotiski noskaņoto ukraiņu komponistu un dzejnieku no Ļvivas Volodimiru Ivasjuku (1949–1979). 

Kā viens, tā otrs bija izgājis no mājām, bez vēsts pazudis, un pēc ilgāka laika līķis atrasts mežā karājamies kokā... 

Arī rakstura iezīmes abiem bija līdzīgas – viņi bija savas valsts patrioti, atļāvās būt iekšēji brīvi un nelocīties varai. Abi gadījumi tika izmeklēti, par oficiālo versiju izvirzot pašnāvību.

Pēdējā, kas redzēja dzīvu