Par tā dēvētajām Trešā reiha “stiprajām dāmām” jau gana vēstīts, nereti pamatā izceļot viņu īpaši sīksto dzīvotgribu. Proti, daudzas Hitleram pietuvinātas dāmas spējušas nodzīvot pat vairāk par 100 gadiem un savām acīm redzēt to, cik ļoti mainījusies (vai gluži otrādi – pašos pamatos tomēr itin nemaz nav mainījusies) šī pasaule. Tostarp atsevišķs vēstījums ir par vēl kādu fīrera uzticamo līdzgaitnieci, kura izvēlējās vēl salīdzinoši jauna doties viņam līdzi viņsaulē, – par Magdu Gebelsu.

Magdas piedzimšanas noslēpums

Magda nekad neko nav zinājusi par savu īsto tēvu. Savukārt māte Auguste Bērenda allaž stāstījusi meitai, ka stāvoklī palikusi pēc grēcīga sakara ar inženieri Oskaru Ritčelu, un tas noticis laikā, kad viņa strādājusi par kalpotāju viņa mājā. Augustei tad bija 20 gadu, un viņa bijusi pilnīgi pārliecināta par to, ka inženieris acumirklī viņu apprecēs, tiklīdz pats savām acīm ieraudzīs, kādu mazu jaukumiņu viņa no viņa laidusi pasaulē. Tiesa, pētnieki pauduši: tas itin nemaz nenozīmējot to, ka Ritčels patiešām bijis Magdas īstais tēvs...

Lai kā arī būtu, bet Ritčels apprecēja Augusti. Taču jau ļoti drīz viņš sāka to rūgti nožēlot. Vispirms viņu vārda vistiešākajā nozīmē biedēja jaundzimušās meitenītes dīvainais skatiens – viņa esot praktiski pilnībā iztikusi bez acu mirkšķināšanas, un, kā izrādījās vēlāk, saglabāja šo īpašību arī visu atlikušo mūžu. Kādā brīdī inženieris tomēr izlēma atteikties Magdu atzīt par savu bērnu, spējot panākt šķiršanos no Augustes. Vēlāk viņš nekautrējās arī publiski uzsvērt to, ka viņa laidusi pasaulē “vellatu, kas diezin vai vispār bijis viņa bērns”.