24. maijā Latvijas kultūras sabiedrība atcerēsies un svinēs režisora un dramaturga Pētera Pētersona (1923–1998) 100. dzimšanas dienu. Pieminot režisoru un sarunājoties ar viņa laikabiedriem, "Latvijas Avīze" atklāja kādu daļu no Pētera Pētersona daudzšķautņainās personības.

Fantastiska iztēle, fantastiska izdoma

"Profesionāli sastrādāties sākām, gatavojoties pirmajam "Baltica" festivālam, tad sekoja XX Dziesmu svētki, kopā strādājām no 1987. gada līdz pat viņa nāvei. Viņu gan pazinu jau mazliet ātrāk, tolaik mācījos Konservatorijā un kopā ar Raimondu Auškāpu, Pētersona znotu, sarunājām un braucām palīdzēt uz Apšuciemu pārcilāt Pētersona no Vecpiebalgas pārvesto guļbūves māju. Iepazināmies caur visādiem pārpratumiem, un pat grūti pateikt, kurš un kurā brīdī viņam mani ieteica, taču, sākot taisīt pirmo "Balticu", Pētersons mani uzaicināja par savu asistentu," stāsta Jānis Siliņš, teātra zinātnieks un kultūras pasākumu režisors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs. "Viņam bija fantastiska iztēle un fantastiska izdoma, turklāt tā bija pāri tam, ko var izdarīt. Vienmēr vajadzēja būt klāt kādam cilvēkam, kurš pateica vai nepateica, piekrita vai nepiekrita, ka kaut ko var izdarīt un kaut ko tomēr nevar. Droši vien tā savulaik būs bijis arī Dailes teātrī."