Pētnieki noskaidrojuši, ka agrīnajos seno jūdu vēstījumos neesot bijis skaidras sātana figūras, taču katrā ziņā par vienu no agrīnajiem to apzīmējošajiem vārdiem varot uzskatīt Mastemu, kas attēlots vienkārši kā jūdu Dieva pretinieks. Mastema kā tēls pamatā nāk no senā apokrifiskā darba “Jubileju grāmata”, kurā šim tēlam piešķirta gluži noteikta loma, kas atspoguļojas daudzos Vecās Derības tradicionālajos stāstos. Līdztekus tam Mastema pārstāv arī duālistisko tendenci agrīnajā jūdaismā, kā arī var iemiesot šīs tautas kopienas dinamiku atbilstoši principam “grupā – ārpus grupas”.

Ļaunuma valdnieks “Jubileju grāmatā”

“Jubileju grāmatā” Mastema attēlots kā visvarens eņģelis, kas uzstājas kā galvenais seno jūdu Dieva jeb Jahves pretinieks. Viss liecina, ka sākotnēji Mastema bija parasts eņģelis, bet par kaut ko īpašu kļuva tikai pēc eņģeļu sacelšanās pret baiso Jahvi. Pēc leģendārajiem plūdiem deviņi no desmit Mastemas sekotājiem–eņģeļiem ieslodzīti bezdibenī, taču vienam Jahve tomēr nav spējis liegt paust savu nostāju un daļēji valdīt pār cilvēci. Un tas bijis Mastema.

Lai kā arī būtu, bet pēc plūdiem Mastemam ierādīta svarīga loma Izraēlas uzplaukšanā. Viss liecina, ka “Jubileju grāmatas” autors vai autoru kolektīvs to izmantojis nolūkā puslīdz nogludināt kristiešu konstrukciju negludās vietas, kas satrauca gan attiecīgās kompilācijas jūdu, gan kristiešu lasītājus. Piemēram, tieši Mastema un nevis Jahve ir tas, kurš vēstī Ābramam, ka viņam par upuri jānogalina pašam savs dēls Īzāks. Mastemam ierādīta arī pietiekami liela loma saistībā ar leģendāro Iziešanu. Piemēram, tieši Mastema un ne jau Jahve mēģina nogalināt Mozu laikā, kad viņš atgriezies Ēģiptē. Praktiski visas “Jubileju grāmatas” gaitā Mastema uzstājas kā liekulis un Izraēlas tautas un Jahves sekotāju musinātājs.