Vasaras otrā pusē, kad labība pļaujama, dobēs un vagās raža vācama, laika dažādām svinambūšanām atliek maz, tomēr tieši augusta sākumā iekrīt viena no astoņām lielajām Saules kalendāra gadskārtām – Jumji.

Arī liesākos gados šis ir dāsns laiks, un senie cilvēki to nav uzskatījuši gluži par pašsaprotamu (to mēs, patērētāju sabiedrība, no senčiem varētu mācīties). Ja daba un tās spēki bijuši labvēlīgi, tad atbilstoši jāpauž sava pateicība!

Kad sagaidāma bagātīgā gadskārta

Matemātiski rēķinot, Jumis iekrīt pretī Metenim, un mūsu kalendārā tas ir ap 7. augustu. Senlaikos, kad talkas nozīmēja ne vien palīdzību kaimiņiem, bet arī iespēju noskatīt potenciālās sievas/vīra darba tikumu (ne tikai asprātību un izveicību, kā, teiksim, Jāņos).

Loģiski padomājot, visas talkas nevarēja notikt vienlaikus, tāpēc Jumīša ķeršana, visdrīzāk, dažādās sētās notika dienu šurp vai turp. Turklāt ar laikapstākļiem arī bija jārēķinās… Ja kāds teicās Jumi jau saņēmis, tad tas nozīmēja, ka labība tajās mājās jau nopļauta.

Kā stāsta tautas dzīvesziņas pētniece Irēna Saprovska, labības Jumja ņemšana notiek pusdienas laikā, launagā, bet nekad piektdienā (domātas savaites – deviņu dienu nedēļas senču atskaites sistēmā – dienas). Dainas min pirmdienu, otrdienu un ceturtdienu, kas vispār izceltas kā labākās dienas dažādiem pasākumiem. Un, ja tā – tad nevar būt runa tikai par vienu noteiktu datumu. Neko neesam nokavējuši arī šogad!