Modernā neopagānisma pamatlicējs — Džeralds B. Gārdners

Vispirms jāuzsver kāda zīmīga nianse, proti, raganas un burvji piekopj jeb pielūdz gluži citu reliģiju, kurai nav absolūti nekā kopīga ar labi zināmo sātanismu, un to dēvē par viku, viču jeb vienkārši par raganību. Burvju un raganu saieti jeb sabati faktiski ir pagānu dieviem veltītu kulta svētku svinēšana, nevis kaut kādi melnās maģijas rituāli. Līdz mūsdienām saglabājies ne mazums leģendu par raganām un burvjiem, taču daudz kas liecina par to, ka tas faktiski ir “apgrozībā” arī mūsdienās. Šo parādību mēdz dēvēt arī par neopagānismu, un tai ir pat savs mūsdienu ciltstēvs.

Īstens raganu uzplaukums jeb vienkārši raganības atdzimšana iesākusies 20. gadsimtā saistībā ar cilvēku, vārdā Džeralds B. Gārdners, kurš pēc izcelsmes ir anglis. Viņu 1939. gadā Ņūforestā kovenā jeb raganu kopienā iesvētīja ragana Dorotija Klaterbuka, savukārt 1951. gadā, kad Britānijā bija atcelti pēdējie likumi, kas iepriekš paredzēja raganu un burvju oficiālu vajāšanu, Gārdners publicēja savu grāmatu “Raganība mūsdienās”, kas vēl joprojām esot uzskatāma par visu Eiropas un Amerikas topošo raganu faktisko rokasgrāmatu. Tās izveidotāja vārdā par Gārdnera tradīciju nodēvētā mācība patlaban visā tā dēvētajā Rietumu maģijā sekotāju un atbalstītāju daudzuma ziņā esot uzskatāma par vislielāko un ietekmīgāko.