Vēstījumi par spoku kuģiem ir ļoti populāri. Lielākoties tie gan saistīti ar leģendāriem stāstiem par tālām pasaules jūrām, taču ir arī lokālāki fenomeni. Viens no tādiem, piemēram, vēstī par mistisko kapteiņa Sigvarda kuģi Lādogas ezerā, kas tur joprojām regulāri iedveš šausmas vietējiem zvejniekiem un piekrastes iedzīvotājiem.

Noslēpumainais vientuļnieks

Šis stāsts saistīts ar nelielu Somijas pilsētiņu Kjakisalmi, kas mūsdienās ir Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabala Priozerska, uz kuru 1937. gadā pārcēlās zviedru kapteinis Juhans Sigvards, pret kuru ļaudis jau uzreiz izturējās aizdomīgi. Viņš bija parupjš, nesabiedrisks, turklāt apmetās Tālajā Mizā – sādžā, kurai jau izsenis piemita nelāga slava. Aizdomīgs šķita arī kapteiņa suns – nesaprotamas šķirnes milzīgs un negants zvērs. Kapteinis neapmeklēja vietējo baznīcu, un, kad mācītājs delikāti norādīja uz šo faktu, pretim saņēma, maigi sakot, ne pārāk pieklājīgu atbildi. Drīz zviedru kapteinis iegādājās lielu tā dēvēto motorkuģi, uz kura, rūpīgi aizkrāsojot iepriekšējo nosaukumu, tagad uzzīmēja trīs sešiniekus, tādējādi kaimiņos iedzenot jau patiešām reālas šausmas.

Pēc neilga laiciņa ļaudīm radās iemesls vēl vairāk norobežoties no dīvainā kapteiņa. Svētā Ulfa svētku priekšvakarā 31. augustā, ko skandināvi uzskata par burvju salidošanas laiku, divi vietējie zvejnieki bija izbraukuši patālu no krasta, kad pēkšņi sadzirdēja biedējošu kaukšanu, kas pārliecinoši it kā tuvojās viņu laivai. Jau nākamajā mirklī pārsteigtie zvejnieki ieraudzīja tieši viņu virzienā lielā ātrumā peldošo Sigvarda motorkuģi, kura priekšgalā lepni stāvēja pats kapteinis ar savu baiso suni. Bet pārsteidzoši dīvainais bija tas, ka gan cilvēks, gan suns – abi, atgāzuši galvas, unisonā kauca, un tas teju vai lika zvejniekiem zaudēt prātu.