Indiāņu komanču cilti uzskata par kolorītāko vismaz Ziemeļamerikā. Galvenokārt tāpēc, ka tieši viņi spēja baltādainajiem okupantiem izrādīt visjaudīgāko pretošanos. Tiesa, pamatā ļaudis ļoti maz zina par to, kas īsti bija šie komanči, no kurienes uzradušies un kāds liktenis piemeklējis viņu pēcnācējus. Nav grūti saprast, kāpēc par to pārsvarā nevēlas runāt Amerikā, taču mēs gan pagaidām vēl varam to atļauties.

Visbīstamākā no visām indiāņu ciltīm

Sākotnēji komanči bija pieskaitāmi indiāņiem šošoniem, kuri apdzīvoja mūsdienu ASV pavalstu Vaiomingas, Nevadas un Aidaho kalnienes teritorijas, un atbilstoši valodai viņi piederīgi jutu–acteku saimei. Viņu pēcteči kaut kad izlēma kopā ar bizoniem no kalniem atklejot uz līdzenumu, apmetoties pārsvarā mūsdienu ASV pavalstīs Oklahomā, Kanzasā, Ņūmeksikā, Kolorādo un Teksasā. 17. un 18. gadsimtā pārsteidzoši ātri apguvuši modernos šaujamieročus, komanči pārliecinoši izstūma no savas teritorijas priekšgājējus no apaču cilts un faktiski acumirklī kļuva par visīstāko murgu un apdraudējumu spāņu, franču, meksikāņu un vēlāk jau arī amerikāņu okupantiem. Avotos vēstīts, ka baltajiem iekarotājiem šos fantastiskos komanču karotājus nav izdevies pakļaut un uzvarēt vismaz divus gadsimtus! Vai tas vispār var būt reāli?

Lai kā arī būtu, bet jau 19. gadsimtā amerikāņu vēsturnieki rakstījuši, ka komanči ir “varenākā mežoņu nācija visā Amerikas kontinentā”. Tostarp zināms, ka komanči paši sevi dēvējuši vienkārši par numu – “cilvēki”. Savukārt eiropiešu iekarotāji viņus vairāk pazina kā kimači jeb “naidnieki” – tā komančus dēvēja citu cilšu indiāņi, kuri regulāri cieta no viņu iznīcinošajiem uzbrukumiem.