1936. gada Berlīnes vasaras olimpiskās spēles bija īpaši iezīmīgas vairākos aspektos: pirmās spēles, kuras sāka rādīt aizvien lielāku popularitāti uzņemošajā tālrādē, un pirmās, kurās notika degošas lāpas kā stafetes nodošana no valsts uz valsti, tādējādi simbolizējot kontinentu apvienošanu olimpiskās neatkarības garā, un katrā ziņā pirmās, kurās priekšplānā jau sāka uzbāzīgi un nekaunīgi izlauzties ideoloģija un politika, atklātu sportisko sāncensību pamazām aizmēžot otrajā plānā.

Unikālais vienas dienas pasaules rekordu birums

Mūsdienās pieņemts apgalvot, ka 1936. gada Berlīnes olimpisko spēļu galvenais uzdevums bija Trešā reiha interesēs apliecināt baltās rases atlētu fizisko pārākumu pār visām citām. Iespējams, tas tā arī bija, taču pavisam droši zināms gan tikai tas, ka nekas tamlīdzīgs tur tādā ziņā neīstenojās, jo sporta dieviete savus uzvaras laurus dāvāja pilnībā neatkarīgi no sportistu ādas krāsas un citām ārējām pazīmēm. Un, iespējams, ne tikai Trešā reiha virsvadoņiem par pārsteigumu sanāca tā, ka par šīs olimpiādes sekmīgāko sportistu kļuva r melnādainais. Apritē joprojām ir dažādas runas par to, cik lielā mērā šis fakts esot saniknojis Ādolfu Hitleru un kā viņš uz to reaģējis. Turklāt arī ASV vēlāk šo izcilo sportistu sagaidīja un uzņēma nemaz ne tā, kā pienāktos īstenam nacionālajam varonim...

Runājot par vieglatlētiku, Džeimss Klīvlends Ouenss, kuru kopš skolas gadiem dēvēja vienkārši par Džesi, patiešām ir unikāla leģenda, turklāt mazliet pārsteidzošā kārtā varbūt pat ne tik daudz saistībā ar sportiski sasniegto Berlīnes olimpiādē, cik ar to sniegumu, kuru viņš uzrādīja jau gadu pirms šīm spēlēm. 

1935. gada 25. maijs uz visiem laikiem saglabājis vietu sporta vēsturē, jo tajā dienā Džese pamanījās uzstādīt piecus pasaules rekordus nepilnu četrdesmit piecu minūšu laikā!