Bihovcas hronikā minēts, ka Mindauga nogalināšana bijusi atriebība par to, ka Mindaugs nokāvis daudzus savus radus, jo gribējis valdīt viens pats.

Latvijas katoļu lielākās svētvietas Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā Baltu vienotības dienas pasākumu ietvaros 2015. gada 20. septembrī atklāja pieminekli Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai karalienei Martai. Pieminekļa vieta izvēlēta, pamatojoties uz minējumiem un nostāstiem par to, ka Mindauga kapa vieta atradusies Aglonā, bet Martas tēvs bijis latgaļu pilskungs. Diezin vai ir iespējams pierādīt leģendas patiesumu, tomēr tā atgādina par latviešu un lietuviešu tuvību, savukārt piemineklis kalpo kā baltu tautu vienotības simbols. Kad un kāpēc radušies šie nostāsti, un cik liela daļa tajos ir vēsturiska īstenība?

Slavens, bet mazzināms

Mindaugs lietuviešu nacionālajā ideoloģijā izslavēts kā Lietuvas pirmais karalis un zemju apvienotājs, tomēr par viņu kā vēsturisku personu avotos atrodama vien nepilnīga vai pat apšaubāma informācija.

Viņš dzimis ap 1200. gadu. Jau viņa tēvs Livonijas Atskaņu hronikā nosaukts par dižu valdnieku. Pieci Lietuvas kunigaiši, tostarp arī Mindaugs, 1219. gadā noslēdza miera līgumu ar Volīnijas kņazu. 1238. gadā Mindaugs pirmoreiz minēts kā Lietuvas valdnieks. Viņa rezidences vieta nav nosakāma – tā varēja būt Vorutas vai Viļņas pils tagadējā Lietuvā vai arī Novogrudeka Baltkrievijā. 1244. gadā Mindaugs ar lielu karaspēku iebruka Livonijas bruņinieku ordeņa pārvaldītajā Kurzemē, bet cieta sakāvi pie Embūtes.

Visu mūžu Mindaugs pavadīja cīņās par varu ar saviem radiniekiem. 1249. gadā Mindauga brāļadēli Tautvils un Gedivīds un viņu mātes brālis Vīkints, Mindauga apdraudēti, aizbēga uz pareizticīgo Galīcijas–Volīnijas kņazisti, kuras kņazs Daniils bija Gedivīda un Vīkinta sievastēvs.