Gan pa pusei jokojot, gan vienlaikus arī pilnā nopietnībā pētnieki noskaidrojuši, ka Krievijas iedzīvotāji Jaroslavļas un Tveras apgabalā par Kuzju agrākos laikos dēvējuši pašu velnu, taču tā arī nekur nav izdevies rast atbildi uz jautājumu: bet kas ir viņa leģendārā māte? 

Tostarp vēl dzīvajos esošie laikabiedri un vēstures pētnieki pietiekami labi zina faktu par to, kā 1959. gadā ASV izstādes atklāšanā Maskavā tā laika boļševiku valsts līderis Ņikita Hruščovs, kratot dūri toreizējā amerikāņu viceprezidenta Ričarda Niksona virzienā, apgalvoja, ka “drīz mēs panāksim un apsteigsim to Ameriku un parādīsim tai “Kuzjas māti””... Par ko īsti bijusi runa?

Runa ir par projektu AN602 (ko vēl mēdz dēvēt par “Царь–бомба” (cara bumba) jeb dažos avotos visnotaļ kļūdaini arī par RDS-202 vai RN202, kas patiesībā ir tikai priekšgājēji modeļi), un tā ir Igora Kurčatova vadībā 1956.–1961. gadā PSRS izstrādātā kodoltermiskā aviācijas bumba, kuras izmēģinājums notika 1961. gada 30. oktobrī, nometot no lidmašīnas Tu-95B kodolizmēģinājumu poligonā arhipelāgā Novaja Zemļa, Ziemeļu Ledus okeānā. Iepretim bieži sastopamajam apgalvojumam, ka tās jauda bijusi vismaz 100 megatonnas trotila ekvivalentā, realitātē esot fiksēts 58,6 megatonnas jaudīgs sprādziens. Protams, tas arī ir vairāk nekā iespaidīgi. Bumbu AN602 joprojām uzskata par visjaudīgāko zināmo spridzināšanas ierīci cilvēces vēsturē, tā ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā – kā visjaudīgākā izmēģinātā kodoltermiskā ierīce.