PSRS ar darba algām viss bija ļoti vienkārši: visi zināja, cik kurš nopelna, un aptuveni 80. gadu sākumā vidējā alga visā lielajā valstī neesot pārsniegusi 170 rubļu (kas daudziem laikabiedriem gan šķiet mazliet tā kā par daudz liels rādītājs). Kaut kas šajā salīdzinoši stabilajā sistēmā mainījās tikai līdz ar Mihaila Gorbačova rosinātās pārbūves iesākšanos. Lai gan vispār jau krietni vēl pirms tā arī PSRS bija tādas profesiju kategorijas, kurās strādājošie par kaut kādiem vidējās algas rādītājiem varbūt arī bija dzirdējuši, taču paši uz sevi to neattiecināja. Un tie bija tā dēvēto radošo profesiju pārstāvji: dramaturgi, scenāristi, komponisti un arī aktieri.

Tituls un honorārs

Režisors Andrejs Končalovskis atzinis, ka šis radošo ļaužu slānis faktiski bijis pielīdzināms elitei, jo vairāk par viņiem PSRS pelnījuši tikai atomfiziķi. Un arī tad viņiem nemaz neesot bijušas klasiskās algas, bet gan savdabīgs atvērtais rēķins, proti – cik naudas vajag, tik arī varēja tā vienkārši paņemt, un viss. Vienlaikus gan Končalovskis atzinis, ka īpaši zaļi dzīvot jau nemaz arī nevarēja, labākajā gadījumā varēja iegūt vasarnīcu, varbūt arī automašīnu volga, bet tas faktiski arī viss no tā, kas nebija pieejams gluži ikvienam. Varbūt tas mazliet pacēla pašvērtējumu, bet neko vairāk.