Diemžēl arī civilās aviācijas vēsturē bijis pietiekami daudz gadījumu, kad pasažieru laineru piloti gluži apzināti izraisījuši lidmašīnu katastrofas, lai tādējādi beigtu savu dzīvi. Statistika vēstī, ka aizvadīto pēdējo 30 gadu laikā pasaulē fiksētas vismaz 40 tādas aviokatastrofas. Visi šie piloti–pašnāvnieki bijuši vīrieši, kuriem vai nu novērotas problēmas ar psihi, vai arī viņi nonākuši sarežģītā personīgās dzīves situācijā. Piedāvājam ieskatu dažās no iespaidīgākajām debesu traģēdijām.

Skaļa raudāšana kabīnē

1982. gada 9. februārī lidsabiedrības Japan Airlines lidmašīna DC-8 veica iekšējo reisu 350 maršrutā Fukuoka–Tokija. Uzsākot nosēšanos, tobrīd 35 gadus vecais gaisa kuģa komandieris Seidzi Katagiri iedarbināja dzinēju reversa režīmā, kas atņēma lidmašīnai vilkmi. Otrais pilots ziņoja dispečeram, ka Katagiri atrodas ārkārtīgi uzbudinātā stāvoklī un vienkārši “skaļi raud kabīnē”. Rezultātā lidmašīna veica avārijas nosēšanos Tokijas līča ūdenī, līdz pacelšanās–nolaišanās joslai neaizlidojot aptuveni 300 metru. No tobrīd lidmašīnā esošajiem 174 cilvēkiem diemžēl 24 gāja bojā.

Kad notikuma vietā ieradās glābēji, izdzīvojušais Katagiri sevi nosauca kā parastu biroja darbinieku un pamanījās viens no pirmajiem pamest katastrofas vietu. Mazliet vēlāk kļuva zināms, ka pilots sirdzis ar pamatīgu depresiju un halucinācijām. Piemēram, reiz viņš uz savu Tokijas priekšpilsētas māju izsaucis policiju, jo viņam šķitis, ka kāds viņu izseko, lai gan neizdevās viņa miteklī atrast ne slepenas videokameras, ne noklausīšanās ierīces. Tostarp ārsti trīs reizes viņu nosūtījuši uz speciāliem izmeklējumiem, bet 1980. gadā viņš aptuveni mēnesi ārstējis psihiskas iedabas traucējumus. Neskatoties uz visu to, lidsabiedrība viņam atkal atļāva vadīt lidaparātus.