1924. gada 18. septembrī. Pirms 100 gadiem Rīgā valdīja saspringta gaisotne, klīda visdažādākās baumas un daži pieminēja pat pilsoņu kara briesmas.

Reklāma

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) kreisais spārns – sociālisti un komunisti – 21. septembrī, svētdienā, gatavojās doties par pretkara demonstrāciju nosauktā strādnieku gājienā uz Brāļu kapiem zem "internacionālistu" sarkanajiem karogiem. Radikāli pretlielinieciski noskaņotā Latvijas sabiedrības daļa uzskatīja to par visīstāko kritušo piemiņas zaimošanu – "avantūra, kas vērsta pret Latvijas valsts pamatiem". Brāļu kapu komiteja sociālistu vēlmēm bija atbildējusi ar norādi, ka kritušo varoņu godināšana Brāļu kapos var notikt, tikai "ne internacionāla, bet valstiska un garīga rakstura zem valsts karoga". Strādniecību aicināja nepievienoties šim pasākumam. 

Daudzi Neatkarības kara dalībnieki, kuri reiz frontē bija cīnījušies pret lieliniekiem un vēlāk pārgājuši aizsargos, kā arī izteikti nacionāli noskaņotu jaunatnes organizāciju pārstāvji gatavojās nepieļaut "sarkano" gājienu. 

Rīgas apriņķa pulka aizsargi atklātā vēstulē presē pauda: "Sakarā ar ziņojumu, ka kreisie sociāldemokrāti grib 21. septembrī rīkot gājienus uz Brāļu kapiem ar sarkaniem karogiem, pret kuru nesējiem ir cīnījušies kapos dusošie, mēs dzīvi palikuši brīvības cīnītāji un tagadējie aizsargi ar šo nopietni brīdinām gājiena rīkotājus, kā arī viņu pabalstītājus. Mēs nevaram pielaist, ka kritušo varoņu piemiņu apvaino."

Iekšlietu ministrija pretkara gājienu atļāva, taču vienlaikus spēra Rīgā miera apstākļos nepieredzētus drošības soļus – uz vairākām dienām anulēja ieroču nēsāšanas atļaujas privātpersonām, izveda ielās lielu daudzumu bruņotu policistu, kas apsargāja vairākus simtus dalībnieku lielo kolonnu, kura no Matīsa un Tērbatas ielas stūra devās uz Brāļu kapiem. Starp gājiena dalībniekiem bija arī Rainis un dažs Saeimas deputāts. Bija Latvijas valsts karogs un vairāki sarkanie, vainags ar baltiem un sarkaniem ziediem. 

Asinsizliešana un "pilsoņu karš" neizcēlās, kaut incidenti kapos un pie tiem tomēr notika. Bija asas vārdu apmaiņas un nacionāļu pret policistiem mesti akmeņi. 

Policija aizturēja 37 personas un izpelnījās mēreni noskaņotās sabiedrības daļas atzinību. Kārlis Skalbe vēlāk rakstīja, ka teikt Brāļu kapos kādus vārdus par cilvēces mieru nav nekas nosodāms, taču šo vietu nedrīkst pārvērst par kautiņu un partiju cīņu lauku – tā ir "netaktība, kas uz priekšu novēršama".

Sociāldemokrāts, 1924. gada 18. septembrī

Gleznotāja Roberta Liepiņa izstāde. Patlaban Kopenhāgenā notiek latvju mākslinieka Roberta Liepiņa izstāde. Liepiņš studiju gadus pavadījis Dānijā, nobeigdams karalisko dāņu mākslas akadēmiju. Pēc tam viņš apmēram divi gadus gleznojis Dienvidfrancijā. Viņa mākslas cienītāju aprindās Liepiņa vārds jau diezgan labi pazīstams un Kopenhāgenas laikraksti sniedz par izstādi cildinošas atsauksmes. Daļa gleznu pārdota, pie kam par dažām maksāts 500 kronu (450 latu).

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.