Materiālā nodrošinātība garantē kvalitatīvu ēšanu un medicīnisko apkalpošanu.

Nekvalitatīva pārtika, slikti dzīves apstākļi, smags un nogurdinošs darbs un virkne citu nabadzību raksturojošu apstākļu ļoti lielā mērā ietekmē cilvēka fizisko stāvokli, piemēram: nesabalansēta diēta izraisa vielmaiņas problēmas un ilgstošus vispārējos traucējumus, tostarp arī kaitē smadzeņu darbībai. Tas konstatēts eksperimentos ar dzīvniekiem un cilvēkiem, apliecinot, ka nabadzība jeb, kā mēdz viedi izteikties mūsdienās, zems sociālekonomiskais statuss spēj ļoti iespaidot intelektu.

I

Neirobiologu un psihologu aprindās šī problēma ir ļoti populāra, turklāt pamatā akcentēta bērnu pētīšana, jo viņu vēl tikai formēšanās stadijā esošās smadzenes ir īpaši jutīgas pret apkārtējo situāciju. Šādiem pētījumiem materiāla esot gana: daudzās valstīs jau ilgstoši apkopota statistika, kur visa cita starpā ņemti vērā ģimenes finansiālie ienākumi, un pētniekiem atlicis tikai nopietni izanalizēt tādu ģimeņu bērnu smadzenes.

Kā jau to varēja sagaidīt, šo pētījumu rezultāti izrādījušies mēreni politnekorekti. Vecākiem, kuri ir pietiekami labi izglītoti un materiāli nodrošināti, bērni uzrāda augstākas kognitīvās spējas – viņiem ir augstāks tā dēvētais intelekta koeficients, un viņu valodas prasmes arī attīstītas labāk, kā arī labāk attīstīts vērīgums un atmiņa. Savukārt no trūcīgajām ģimenēm nākušie bērni nevar palielīties ar īpaši augstiem kognitīvajiem sasniegumiem (atgādināsim – runa ir nevis par izglītības līmeni un iegaumētās informācijas daudzumu, bet par spēju apgūt kaut ko jaunu, par vispārējo attapību).